APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 26
Māra Libeka, Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā?
Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politisko partiju un vēlētāju uzvedības pētnieks: “Šajās Saeimas vēlēšanās ir ne viens vien pārsteigums. Kaut vai “Saskaņas” dramatiskais kritums. Tas, ka šī partija nepārvilka pāri piecu procentu robežai, ir negaidīti.
Zināmā mērā pārsteidz arī ZZS zīmola stabilā vērtība. Par spīti tam, kādi pavērsieni bijuši šajā partijā pēdējā pusgada laikā – šķelšanās partijas biedru vidū, Lemberga tiesas process un spriedums pirmajā tiesu instancē utt. – šķiet, ka vienai daļai vēlētāju tas ir bijis pievilcīgi.
Kopumā no šīm vēlēšanām ir jāsecina, ka latviešu vēlētāji grib saglabāt esošo situāciju, savukārt austrumslāvu segmentā ir jūtama liela vēlme pēc pārmaiņām.
Mērenais spārns “Saskaņa” ir ļoti novājināta, turpretī “Stabilitāte” šobrīd ir uz viļņa. Šī partija ir daudz radikālāka savās prasībās un skaļāka pēc formas, tāpēc vēlētājiem patīk labāk nekā “Saskaņa”.
Valdības veidošanas sarunas būs pietiekami sarežģītas par to, kādas būs prioritātes un kā tās īstenot. Tas, kas šobrīd notiek austrumslāvu segmentā, uzliek ļoti augstā vietā sabiedrības saliedētību un integrāciju.
No vienas puses, “Jaunā Vienotība” nāks ar savu premjerministra kandidātu, bet, no otras puses, lielai daļai politiķu nav noslēpums, ka Krišjānis Kariņš nav īpaši piemērots valdības vadītājs krīzes laikā. Taču pret to būs grūti iebilst situācijā, kad “Jaunā Vienotība” ir uzvarējusi un Kariņš ir saņēmis lielu plusiņu skaitu. Turklāt, ja viņu noraida, rodas jautājums: kurš būs nākamais iespējamais valdības vadītājs? Tad paliek Edgars Rinkēvičs.”
Dzintars Dreibergs, režisors: “Vēlēšanu rezultāti spilgti parāda to, ko sabiedrība domā, kāds ir tās attīstības līmenis. Tas, ka tuvojas potenciāli izaicinoša ziema, turpinās karš Ukrainā, iespējams, arī situācija ar kovidu var radīt pamatīgus sarežģījumus, daudzus mudināja doties balsot.
Mani nepatīkami pārsteidz tas, ka vairāk nekā 40 procenti Latvijas pilsoņu nolēma neizdarīt savu izvēli, proti, neiet uz vēlēšanām. Tas notiek šajā laikā, kad mums līdzās atrodas kaimiņvalsts, kura izraisījusi karu, un tepat līdzās ir arī otra kaimiņvalsts, kura to visu atbalsta. Ar nožēlu jāatzīst, ka šī asinsizliešana daudziem Latvijā nav bijusi svarīga, lai saprastu, ka jādodas balsot.
Jaunajai valdībai nebūs viegli, jo nav zināms, kas īsti mūs sagaida ziemā, kas notiks tuvākajā laikā Ukrainā… Ceru, ka parlamentā iekļuvušie politiskie spēki spēs izveidot kaut cik spējīgu kopīgu komandu, lai atrisinātu tās būtiskākās lietas, kas mums tuvojas. Ir pienācis brīdis paskatīties uz vēlēšanu rezultātiem ar domu, ka mums ir jāsaliedē Latvija, jābeidz baidīties būt īstiem saimniekiem savā zemē.
Diemžēl vēlēšanu rezultāti Latgalē parāda, ka veids, kā politiķi darbojušies, tur nestrādā.”
Kārlis Rācenis, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra doktorants: “Cerēju, ka pilsoņu aktivitāte būs lielāka. Esmu pārsteigts par ZZS lielo iegūto balsu skaitu. Vēlēšanu rezultāti parāda, cik ļoti dažāda ir Latvijas sabiedrība.
Pozitīvi ir tas, ka tās partijas, kuras ir noskaņotas rietumnieciski un kuras ir par latviskām vērtībām, ieguvušas būtisku balsu pārsvaru. Izskatās, ka “Konservatīvie” un “KPV LV” ir aizstāti ar citām partijām, kā, piemēram, “Apvienoto sarakstu”.
Šķiet, ka jaunā koalīcija varētu atgriezties tādā kā 12. Saeimas ietvarā. Pastāv liels jautājums, vai šī būs centriska konservatīvu spēku koalīcija vai arī tā ņems savā pulkā liberālās partijas.
Visticamāk, tas būs jādara, jo pretējā gadījumā nebūs balsu pārsvara. Bet, kā šādā gadījumā sastrādāsies “Nacionālā Apvienība” ar “Progresīvajiem”? Tas būtu labi, ja liberāļiem tiktu dota iespēja strādāt koalīcijā, jo pretējā gadījumā valdība izskatīsies ļoti vienveidīga.
Man ļoti interesē, kurš būs nākamais veselības ministrs. Tā kā “Jaunā Vienotība”ir ieguvusi balsu pārsvaru, tad, visticamāk, tā varētu būt Anda Čakša. Bet vai viņa uzņemsies šo amatu, zinot, ka tā var pazaudēt savu vēlēšanās savākto politisko kapitālu.
“Progresīvajiem” ļoti labs veselības ministra kandidāts ir Edgars Labsvīrs, tikai pastāv jautājums, vai viņa pārstāvētā partija tiks ņemta koalīcijā. Piebildīšu, ka “Progresīvajiem” bija visizvērstākā veselības aprūpes programma.
Man būtu ļoti liels pārsteigums, ja koalīcijā tiktu ZZS. Politiķi norādījuši, ja šī partija saraušot saites ar Lembergu, tad ar to varot runāt. Bet no ZZS puses tā būtu citu partiju apmuļķošanu, jo, kā gan tas izskatītos, ka ZZS uz vēlēšanām gāja ar Lemberga zīmi, bet pēc vēlēšanām no tās pēkšņi atsacījusies, lai tiktu koalīcijā.”
Valdis Zatlers, Valsts prezidents (2007. – 2011. g.): “Saeimas vēlēšanu rezultāti ir par labu Latvijas tautai un valstij. Pirmkārt, esmu gandarīts, ka vēlētāju aktivitāte bija lielāka nekā pirms četriem gadiem. Vēlētāji ir sapratuši, ka kara apstākļos ir jābūt apdomīgiem un jābalso ļoti pārdomāti.
Tiesa, esmu pārsteigts par Lemberga fenomenu – tas parāda, cik liela nozīme vēlētāju acīs ir vienam cilvēkam un cik maza nozīme tiem, kas atrodas šajā partijā.
Zināmā mērā arī “Saskaņas” neiekļūšana Saeimā ir pārsteigums. Šķita, ka šī partija iegūs krietni mazāku balsu skaitu nekā 13. Saeimas vēlēšanās, bet neprognozēju, ka tā vispār neiekļūs parlamentā.
Visticamāk, valdība netaps ātri un viegli, bet droši vien nebūs tāda situācija, kāda tā bija iepriekšējā reizē, kad politiskās partijas ilgi nespēja vienoties.”
Kārlis Blūmentāls, SIA “Mozello” vadītājs: “Pozitīvi, ka ir pieaugusi vēlētāju aktivitāte. Tas nozīmē, ka ejam pareizā virzienā, cilvēki ir gatavi pie iecirkņiem stāvēt rindās, lai tikai nobalsotu. Kopējais rezultāts izskatās cerīgs, jo pārsvarā ievēlētas demokrātiskās partijas.
Kā uzņēmējs ceru uz stabilitāti. “Jaunās Vienotības” rezultāts parāda, ka tai ir uzticības kredīts un iedzīvotāji labi novērtē tās darbu krīzes laikā. Paredzu, ka esošais kurss turpināsies un nebūs lielu izmaiņu. Uztrauc tas, ka “Saskaņas” vietā ievēlēti daudz radikālāki spēki, bet labi, ka mazākā skaitā. Ļoti žēl, ka aiz svītras paliek “Konservatīvie”. Kopumā rezultāti ir labi. Nākamo valdību, visticamāk, veidos “Jaunā Vienotība”, kas jau iepriekš pierādījusi, ka var izveidot labi funkcionējošu valdību, un tas būtu tikai loģiski.”
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: “Mani uztrauc tas, ka Latvija ir tik sašķelta. Latgales rezultāts ļoti būtiski atšķiras no pārējās valsts teritorijas, tas man bija liels pārsteigums. Arī Rīgas rezultāti ir atšķirīgi. Tā nav labā ziņa, jo Latvijas iekšējā un ārējā drošība ir būtiska šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Ļoti pārsteidza partijas “Konservatīvie” izgāšanās. Tas nozīmē, ka viņu elektorāts vīlās. Ja runā par tautsaimniecību, var prognozēt, ka nebūs krasu pagriezienu tautsaimniecības politikas veidošanā. Ja raugās uz nākamās valdības sastāvu, es domāju, ka pamatkodolu visdrīzāk veidos līdzšinējās partijas – “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par”, pieaicinot “Apvienoto sarakstu”.
Pastāv jautājums, vai viņi pieaicinās arī “Progresīvos”. Valdības veidošanā nedrīkst atkārtoties iepriekšējās scenārijs, kad ilgi nevarēja sastādīt valdību. Jābeidz politiskās spēlītes un tas jādara ātri, jo ģeopolitiskā situācija neļauj vilcināties.”
