Valdības veidošana turpinās. Kas šobrīd ir “krīzes punkts”, par ko nespēj panākt vienošanos? 58
Jaunā enerģētikas ministrija nepalielinās ierēdņu skaitu un reizē pareizi tiks sastrukturēta darbība šajā jomā, šodien pēc tikšanās ar “Jaunās vienotības” (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.
“JV piedāvājums par Enerģētikas, vides un klimata ministriju nenozīmē valsts darbinieku jeb ierēdņu skaita palielināšanu, reizē pareizi tiks sastrukturēti jeb vienā ministrijā apvienoti pašlaik dažādās ministrijās esošie atbildīgie departamenti,” norādīja Valsts prezidents.
Topošajā ministrijā paredzēta esošo departamentu pārcelšana no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un, iespējams, vēl kādas
ar attiecīgajām jomām saistītas ministrijas, par ko gan vēl gaidāmās koalīcijas partneriem ir jāvienojas.
Levits cer, ka tiks panākta vienošanās par jaunas ministrijas izveidošanu, jo “visai sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs”, ka pirmā līmeņa problēmu risināšanai nepieciešams attiecīgais valdības loceklis, kurš par to būs atbildīgs.
Kariņš valdības struktūrā vēlas ieviest elastību
Valdības struktūrā būtu vēlams ieviest elastību, kas ļautu “pārkārtot valdības klucīšus” tā, lai varētu atrisināt attiecīgā brīža būtiskākos jautājumus, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pašlaik valdības dienaskārtībā svarīgākais risināmais jautājums ir enerģētiskā neatkarība, bet nākotnē tās varētu būt citas jomas,
norādīja premjers, skaidrojot JV piedāvāto ieceri par jauno Enerģētikas, vides un klimata ministriju.
Šādi ir iecerēts efektīvāk risināt jautājumus, nevis palielinot valsts pārvaldes sistēmu, bet gan racionālāk izmantojot jau esošos resursus, sacīja Kariņš.
Pašlaik ir panākta vienošanās ar “Apvienoto sarakstu” (AS) tiktāl, ka partijai ir sapratne par ministrijas nepieciešamību, uzskata Kariņš.
Vaicāts par AS pārstāvju pausto, ka jaunās ministrijas izveide būtu “vertikāls” jautājumu risināšanas veids, premjers pieļāva, ka šādi termini mēdz tikt izmantoti “ar savu ņirgāšanās tiesu”.
Pēc viņa teiktā, valstij pašlaik ir viens pamatuzdevums – ir jāatrisina, kā kļūt enerģētiski neatkarīgiem no Krievijas. “Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums – vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus,” pauda Kariņš. Taču sarežģīti, pēc viņa teiktā, būs to realizēt praktiski, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Saveinības dalībvalstij.
Kā norādīja Kariņš, tāpēc JV piedāvā izveidot jauno ministriju, kas palīdzēšot atrast pareizo ejamo ceļu.
“Šādu darbību dēvēt par vertikālu vai horizontālu ir interesanti, bet ne būtiski,” sacīja premjers.
Būtiski esot vienoties par sasniedzamajiem mērķiem, bet šo mērķu sasniegšana prasīs sadarbību un koordināciju starp tām ministrijām, kuras attiecīgajā brīdī būs, atzīmēja Kariņš.
Kā ziņots, ņemot vērā atšķirīgos uzskatus par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu, AS ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, secināms no JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paustā piektdien pēc JV un AS tikšanās.
Kariņš pauda, ka, lai gan JV un AS varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs “bet”, kas ir “fundamentāli būtisks”:
jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jaunās Enerģētikas, vides un klimata ministrijas izveidošanu.
Tikmēr JV un Nacionālā apvienība par sadarbības memoranda tekstu vienošanos pēc būtības jau esot panākušas.
Iepriekš bija iezīmējies, ka valdību varētu veidot JV, AS un NA, bet piektdien aktualizējās JV un AS domstarpības jaunās ministrijas jautājumā.
