Valdības vadītājs bez pielaides? 2
Ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka viņa valdība varētu tikt apstiprināta jau tuvākajā laikā Saeimas ārkārtas sēdē, un viņš esot simtprocentīgi pārliecināts, ka kļūs par valdības vadītāju.
Arī par to, ka viņam tikšot izsniegta pielaide valsts noslēpumam, Gobzemam neesot šaubu, turklāt tas notikšot visai drīz.
Gobzems atgādināja likuma pantu, kurš pasteidzināšot Maizīti, jo tajā norādīts, ka “SAB direktors atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu, un viņa pienākums ir nekavējoties ziņot par to Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Nacionālās drošības padomei”.
Iepriekš gan Gobzems solīja, ja SAB tiešām nespēšot viņu pārbaudīt pietiekami operatīvi, viņš izveidoto valdību uz balsojumu Saeimā varētu virzīt tikai tad, kad saņēmis no SAB atļauju piekļuvei valsts noslēpumam.
Savukārt Maizītis Latvijas Radio sacījis, ka Gobzema gadījumā SAB speciāli nevilcinoties – patlaban pārbaude ir ilgusi nedaudz vairāk kā mēnesi. “Es arī tagad nevaru pateikt, vai pārbaude beigsies pēc nedēļas vai mēneša,” piebilda SAB direktors un apliecināja, ka šādas pārbaudes parasti tiekot pabeigtas divu mēnešu laikā, taču nepieciešamības gadījumā to varot pagarināt vēl uz trim mēnešiem, un tas esot atkarīgs no pārbaudāmo faktu apjoma.
Gobzema gadījumā informācijas pieprasījumi konkrētām iestādēm jau esot iesniegti. SAB parasti pieprasot informāciju no dažādām tiesībsargājošajām iestādēm un Valsts ieņēmumu dienesta, pēc tam to apkopo un pieņem lēmumu. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt.
Kāpēc SAB jau laikus nevarēja sākt pārbaudi par personu, kura, visticamāk, varētu kļūt par valdības veidotāju? Gobzems kā premjera kandidāts tika nosaukts jau vasarā, bet jo īpaši tas kļuva aktuāli pēc 6. oktobra, kad kļuva zināmi vēlēšanu rezultāti.
SAB pārstāve Iveta Maura atbildēja, ka trīs un seši mēneši esot likumā noteiktie maksimālie pārbaudes termiņi, kas ne vienmēr tiekot arī izmantoti.
SAB nevarot sākt pārbaudi agrāk kā vien tad, kad ir saņemta likumā noteiktā dokumentācija un attiecīgās iestādes vadītājs (Gobzema gadījumā Valsts prezidents. – M.L.) lūdzis veikt pārbaudi par konkrētu personu.
No SAB pārstāves atbildēm izriet, ka drošības iestādes izvirzīto premjera kandidātu sākušas vērtēt tikai tad, kad Valsts prezidents viņu nominēja. Ja SAB šo vērtēšanu būtu sācis tūdaļ pēc Saeimas vēlēšanām, tad tagad, visticamāk, būtu jau rezultāts, jo ir aizritējuši Maizīša pieminētie divi mēneši. Vai tagad neizskatās tā, ka SAB vienkārši ir birokrātiska iestāde, kura ievēro tikai likuma burtu, un tai absolūti neinteresē likuma gars jeb skatīšanās dažus soļus uz priekšu valsts iekšējās un ārējās drošības labā?
“Satversmes aizsardzības birojs darbojas likuma un normatīvo aktu ietvaros. Pēc Satversmes tiesas sprieduma ir pārvērtēta un mainīta speciālo atļauju izsniegšanas kārtība valstī, kas nesen stājusies spēkā. Šobrīd ir precīzi funkcionējoša un efektīva speciālo atļauju izsniegšanas sistēma, kurā ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm,” atbildēja SAB pārstāve.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Tas notiek, ja gadījumā persona atteikusies no Latvijas pilsonības; ja ir ierobežota rīcībspēja likumā noteiktajā kārtībā; ja saņemts sods par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības vai arī tad, ja persona par to notiesāta, atbrīvojot no soda.
Arī bijušajiem drošības dienesta štata un ārštata darbiniekiem nav cerības saņemt pielaidi, kā arī tiem, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies interfrontē. Ja tiek konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tostarp traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, jāpaliek bez pielaides.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Vai ar faktu, ka Gobzems ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu tika izslēgts no advokatūras, jo nespēj glabāt savu klientu konfidencialitāti, nepietiek, lai operatīvi izlemtu pielaides jautājumu? Atgādināšu – kā viens no izslēgšanas iemesliem tika minēts, ka Gobzems nav spējis glabāt noslēpumu attiecībā pret savu klientu, jo nevienam advokātam nav tiesības publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpums, savā lēmumā norādījusi LZAP.
To, ka LZAP lēmums varot ietekmēt SAB lēmumu piešķirt vai nepiešķirt Gobzemam pielaidi valsts noslēpumam, Latvijas Radio apliecinājis arī Maizītis. Viņš atgādināja LZAP pausto, ka Gobzema gadījumā neesot tikusi ievērota klienta konfidencialitāte, kas arī varot būt viens no aspektiem. Savukārt Gobzems informēja, ka viņa advokāti pārsūdzēšot LZAP lēmumu administratīvā procesa kārtībā.
Neoficiāli zināms, ka valsts drošības iestādes par pielaides problēmu laikus informējušas arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni kādā no regulārajām šo iestāžu vadītāju un prezidenta tikšanās reizēm, tomēr Vējonis to nav ņēmis vērā un Gobzemam uzticējis valdības veidošanu.
Politiskajās aizkulisēs izskanējis arī tas, ka Valsts prezidents tā rīkojies tāpēc, lai saņemtu atbalstu no “KPV LV”, ko pārstāv Gobzems, otram pilnvaru termiņam.
Neoficiāli tiek runāts arī par to, ka iespēja Gobzemam veidot valdību dota arī tādēļ, lai 120 000 vēlētāju, kas nobalsojuši par “KPV LV”, varētu nepārprotami pārliecināties, par ko īsti viņi nobalsojuši.
