Valdības trusīši cīnās ar inflācijas lauvu 0
Nelūgtā viešņa, persona non grata inflācija grabinās gar pakšiem, rausta Latvijas durvju kliņķi, cenšoties iesprukt iekšā un bojāt mums Māstrihtas kritērijus. Premjerministrs Dombrovskis nesēdēs, rokas klēpī salicis kā Kalvītis, kura pacietības etalons skanēja – ja pietiekami ilgi stāvēsi upes krastā, redzēsi garām papeldam sava ienaidnieka, lasi, inflācijas kalseno līķi.
Dombrovskis ir enerģisks kā tikko atgriezies no Tbilisi, un valdības trusīši apņēmīgi cīnīties ar inflācijas lauvu. No budžeta jau ir iedalīta finanšu piramīda, valdības ekonomiskais ģēnijs ķēries pie visiedarbīgākās cenu celšanās apkarošanas programmas radīšanas. Bez šaubām – cilvēki ar bronzas pierēm sarakstīs cenu dilšanu veicinošus, bruņotus dokumentus, taču ir arī svarīgi, kurā pusē, tiesiskuma un reformu koalīcijas vai inflācijas pusē, nostāsies tauta. Vai tas, kas kā salda kļavas sula pilēs no katras valdības ēkā uzskrīvētā papīra rindiņas, neliksies rūgts un iegaršosies vienkāršajiem iedzīvotājiem?
Lai minimizētu cenutrīces spiedienu, cilvēcei ir jāiepazīst nāvīgais ienaidnieks, un to, kā nosvērsies batālijas svaru kausi, izšķirs cilvēkresursa izglītošana. Raugi, inflācija ir neredzama kā radioaktivitāte, bet tikpat uzglūnoša un vēl kaitējošāka. Tāpēc skolēnu apmācībai valdība izdos mazliet naudas, lai pasūtītu īsmetrāžas filmiņas, kas uzrunātu jauniešus saprotamā valodā – negruzījies, taupi “kāpostu”. Gados vecākiem ļaudīm apnikušo eņģeļu ziepju operu vietā izgatavos mūsdienīgākus seriālus bez happy end – kā izšķērdīgs dzīvesveids ved uz kapa malu palaidnīgu pensionāru.
Pedagogiem, kuri nevēlas apstāties netaisnā prasībā pēc algas paaugstināšanas un tīšuprāt tīko piemest ogles inflācijas ugunskurā, radīts multiplikācijas tēls bioloģijas skolotājs varonis Čiekuriņš, kurš pārtrauc “Supernetto” veikala apmeklējumus un pavasarī uzturam un tonusam nepieciešamās ēdamvielas atrod dabā: gārsu dzietus, zaķskābenes, vaivariņus.
Kā pats Ministru prezidents nositīs uz leju inflācijas apetīti? Papriekš viņš nograndīs pār sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Šo neiejūtīgo un trulo kantori, kur nejēdz pat šmucspaiņa iznešanas tarifus, Dombrovskis liks nodedzināt ar ziliem uguņiem. – Abū Dabī un Katarā, – valdības sēdē viņš esot kliedzis, – beduīni maksā santīmus par saldūdeni un elektrību, kamēr mūsmājās no latviešiem plēš septiņas ādas par gāzi un energonesējiem! Negribētos būt “Statoil” degvielas tirgoņu un naudas sūknētāju no mūsu kabatām vietā, kurus valdības galva sitīs vai nu pats, vai pavēlēs noboksēt miesassargiem. Premjers ir sašutis par nodevīgo “Vienotību”, kas pretojas Na- cionālās apvienības brālēnu sirdīgiem rūpestiem neizlaist nekustamā īpašuma burbuļa džinu no pudeles un apturēt atļaujas krievu spekulatīvām investīcijām namīpašumos. Dabiski, pa knaģiem dabūs ikviens veikalnieks, kurš rimīšos pacels desai cenu kaut par santīmu. Tikai atlaižu politika – citādi sankcijas būs bez žēlastības bargas un sālītas.
Ministri strīdas, vai plānam “Inflācijas temperatūras ekvivalenta 0” jābūt slepenam vai pietiks ar konfidenciālumu. Premjera brālis Slaviks Dombrovskis mudina – plānam jāsaucas “Bremzi grīdā!”, bet ietekmīgais Zaķis uzstāj, ka jādod vārdā “Akls esi? Skaties, kur brauc!”
