Ilze Pētersone: Valdības taisīšana slikti ož 21
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Naftalīna smaka uzvējo no sarunām par valdības veidošanu. Kariņa iecerētais četrkāju krēsls jau pārtaisīts par trijkāji, kas parāda, ka 14. Saeimas uzvarētāji “Jaunā Vienotība” ir spiesti piekāpties.
Piekāpšanās notiek ne jau jaunu un drosmīgu ideju vārdā, bet veco, rūdīto priekšā, kam ir savas iestrādnes, lasi, ministrijas un citas āderes, kuras tie nevēlas zaudēt. Ņemsim kaut vai bijušo zemkopības ministru allaž politiski dzīvelīgo Gerhardu, kurš netika ierakstīts nevienā Nacionālās apvienības deputātu listē, jo skaidrs, ka ar tik daudziem mīnusiem, ko dabūtu vēlētāju biļetenos pie sava uzvārda, zeme zem viņa kājām sasaltu, bet pie sarunu galda grozoties gan. Tūlīt pēc vēlēšanām uzplīvoja sauklis, ka valdībā nav vietas ne svītrotajiem, ne nekandidējušajiem, bet tagad par šo sāk izskanēt pielaidīgais “skatīsimies”.
Skaidrs, ka jāskatās, jo nevar tak atdot citiem apkūlības! Un tāpēc arī nevar pieļaut jaunas ministrijas veidošanu un atdošanu, piemēram, “Jaunās Vienotības” rokās tik “biezās” un stratēģiski nozīmīgās jomās kā enerģētika un vide.
Naftalīns sāk ost vēl negantāk un stiprāk, kad rūdītais lembzemnieks Brigmanis ir sācis smaidīt un pat ieskatīties nākotnē, sak, šī valdība ilgi neturēšoties. Nez no kurienes viņam tāda vīzija, varbūt skumjās pēc aizgājušā cīņu biedra Tavara, kas ticis gluži zaļš “Apvienotajā sarakstā”. Nez kāpēc viņš atgādina tādu Trojas zirģeli, jo grūti, patiešām grūti noticēt, ka nabas saite ar māti Lemberģi ir pušu uz neatgriešanos. Ak, kaut nu man nebūtu taisnība.
Kā zinām, kodes, kas sagrauž un iznīcina pašu labāko vilnas drēbi, atgaiņā ar naftalīnu, bet man ir aizdomas, ka pastāv tādas sugas, kuras arī naftalīns neņem. Tās nopurina naftalīna kristālus kā blaugznas no uzvalka un atkal sparīgi ķeras pie graušanas. Ak, kaut nu es alotos.
