Valdības sēdes protokols atklāj, kuri divi ministri nav atbalstījuši Henkuzenam piemēroto disciplinārsodu 12
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) kā atbilstošāku sodu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājam Svenam Henkuzenam uzskata atbrīvošanu no amata, liecina trešdien notikušās valdības sēdes protokols.
Saistībā ar vakcīnu iepirkumiem Henkuzenam tiks piemērots disciplinārsods – pazemināšana amatā uz trīs gadiem par Veselības inspekcijas vadītāja vietnieku.
Vienlaikus no valdības sēdes protokola izriet, ka Rinkēvičs un Reirs nav atbalstījuši minēto disciplinārsodu.
Abi ministri uzskata, ka pret Henkuzenu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā minētais apgalvojums par Henkuzena vainu mīkstinošiem apstākļiem nav pamatots.
Reirs un Rinkēvičs kā atbilstošu disciplinārsodu Henkuzenam uzskata viņa atbrīvošanu no ZVA vadītāja amata.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8.aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas bija veikti līdz šā gada 8.janvārim.
Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija ierēdņi no Tieslietu un Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, uzskata, ka Henkuzens 2020.gada 22.decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo “Pfizer/Biontech” vakcīnas papilddevu skaitu.
Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no “Pfizer/BioNTech”, nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi, kā tas būtu bija iespējams, ja valdība būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu, iepriekš informēja Veselības ministrija.
Disciplinārlietas komisija uzskata, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam un liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Vienlaikus komisija norāda, ka, ņemot vērā Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata būtu nesamērīga.
Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā. Ņemot vērā, ka no 6.maija Henkuzens dodas likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā, disciplinārsoda izpilde sāksies no dienas, kad viņš no tā atgriezīsies.
Pēc konstatētajām problēmām pērn veiktajos vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos uz minēto amatu Veselības inspekcijā vispirms bija iecerēts aizrotēt Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, taču viņa tam nepiekrita un iesniedza atlūgumu.
Henkuzena prombūtnē ZVA direktora pienākumu izpildītāja būs līdzšinējā ZVA administrācijas vadītāja Ilze Bude, norādīja ministrijā.
Henkuzens aģentūrai LETA rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš konceptuāli nepiekrīt disciplinārsodam un aizstāvēšot savas tiesības “tālākās instancēs”.
Henkuzena skatījumā, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija apstiprinājusi viņa iepriekš pausto, proti, ka par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem atbildība nav bijusi uzdota nedz ZVA direktoram, nedz Vakcinācijas darba grupai.
Komisija secinājusi, ka visa nepieciešamā informācija ir bijusi Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā. Attiecīgi varot secināt, ka VM un NVD bija iespēja šo informāciju sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā, domā Henkuzens. Turklāt komisija rekomendējusi viņu pazemināt amatā uz laiku līdz vienam gadam, norādīja Henkuzens.
Henkuzens, lūdzot “ievērot ģimenes lietu privātumu”, norādīja, ka bērna kopšanas atvaļinājumu izmantos “tik ilgi, cik ģimenei būs nepieciešams”.
Veselības ministrijā aģentūrai LETA apliecināja, ka Henkuzens saskaņā ar Darba likumu mēnesi iepriekš informējis par lūgumu atļaut doties bērna kopšanas atvaļinājumā no 6.maija līdz 2022.gada 5.maijam.
Tāpat ziņots, ka Henkuzena ieskatā atbildīgais par papildu vakcīnu pret Covid-19 neiepirkšanu jāmeklē politiskā līmenī un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Intervijā laikrakstam “Diena” Henkuzens iepriekš pauda, ka vakcīnu portfeļa izveidē ekspertiem primārais bija jautājums, cik kopumā vakcīnu devu nepieciešams. Tika ņemts vērā iedzīvotāju skaits, kā arī tas, ka bērni vakcinēti netiek. “Tieši vakcīnu skaits ir būtiska mēraukla, un tas jau ir politisks lēmums. Tas, cik lielā mērā mēs “pārapdrošināmies” vai pasūtām vairāk, nekā būtu vajadzīgs, nav tikai ekspertu lēmums. Tas ir politisks lēmums, par kuru politiķiem jāuzņemas līdzatbildība,” sacīja ZVA vadītājs.
Savukārt bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka pērn decembrī Henkuzens pasūtīja mazāku “Pfizer/BioNTech” vakcīnu skaitu, politiķi par to neinformējot.
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” Viņķele apgalvojusi, ka pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja “Pfizer/BioNTech” vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas darba grupas vadītājs, nesniedza bijušajai veselības ministrei informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī faktu, ka uzdevis NVD ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu.
