Valdības nostāja – ministriem 16. martā sēdēt mājās! 18
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pēc valdības sēdes slēgtās daļas par 16. martā gaidāmajiem drošības izaicinājumiem izteicās kodolīgi: “Pastāv risks, ka verbāli konflikti pāraugs fiziskā konfrontācijā.” Jautāts, vai ministru dalība pasākumā šādu risku palielinās, viņš atbildēja noliedzoši. “Tas vairāk ir valdības nostājas un ārpolitikas jautājums. Ministra klātbūtne nenozīmē, ka tur uzreiz ietu rokas un kājas pa gaisu. Neiešana ir valdības pozīcija, kas ir 18 gadus konsekventi uzturēta. Šogad situācija ārpolitiski ir īpaši jutīga un noteikti nav īstais brīdis mainīt šo valdības politiku,” teica Kozlovskis. Viņš arī paskaidroja, ka aizliegums ministriem piedalīties pasākumos attiecas tikai uz tradicionālo “Daugavas Vanagu” gājienu ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Piemiņas pasākumos Lestenē valdības pārstāvji varot piedalīties bez kādiem ierobežojumiem.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) balsojis pret šo lēmumu un, visticamāk, gatavojas to ignorēt. Viņš leģionāru piemiņas gājienā uz Brīvības pieminekli piedalījies 16 gadus un nedomā šo tradīciju pārtraukt. Tomēr pēc valdības sēdes viņš par saviem plāniem bija nerunīgs, solot piektdien sasaukt īpašu preses konferenci. Cilinski atbalsta arī NA Saeimas frakcija. “Tas, kā godināt karavīrus, ir katra pilsoņa brīvprātīga izvēle. Uzskatu, ka valdība, mēģinot noteikt, kāda godināšana ir pareiza un kāda nav, iziet ārpus savas kompetences,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Vēl daiļrunīgāk izsakās NA parlamenta deputāts Jānis Dombrava. “Šis būtu ierindojams vēstures grāmatās kā muļķīgākais MK lēmums,” viņš ironizē sociālās saziņas vietnē “Twitter” un pauž varbūtību, ka vides ministra profesionālā darbība patraucējusi kādam grupējumam, kas tagad vēlas no viņa atbrīvoties.
Kopā ar Cilinski 16. marta gājienā, visticamāk, piedalīsies vairākums NA Saeimas deputātu, kā arī vairāki pašvaldību deputāti. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) pie Brīvības pieminekļa neies, bet piedalīsies piemiņas pasākumā Lestenē.
Savdabīgu vērtējumu leģionāru gājienam pirmdien sniedza Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”): “Valdības pozīcija nav piedalīšanās gājienos, ko var traktēt kā atbalstu fašismam vai, no otras puses, citā datumā – atbalstu komunismam.” Ja jau valdības vadītāja atzīst, ka 16. martu var traktēt kā “atbalstu fašismam”, tad vējā visi vēsturnieku un ārlietu dienesta pūliņi ieskaidrot ārvalstu partneriem, ka leģionāri nav fašisti un šis datums ir kritušo karavīru piemiņa, nevis nacisma glorificēšana.
“Krievijas propagandas aparāts pēdējā laikā uzņēmis tādus apgriezienus, ka fašismam var pielīdzināt ikvienu nacionālu kustību vai aktivitāti citās valstīs,” vērtēja vēsturnieks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Taču arī viņš uzskata, ka ministriem nevajadzētu demonstratīvi piedalīties 16. marta gājienā. Vēsturnieks arī pauda nožēlu, ka 16. marta troksnis pilnībā aizēnojis citus brīvības cīnītājus, kuru liktenis bijis ne mazāk traģisks, piemēram, Latvijas Centrālo padomi un tās 1944. gada 17. marta memorandu, kurā pieprasīts atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti. Savukārt vēsturnieks Bonifācijs Daukšts norādīja, ka Rietumos ļoti lēnām, bet neatlaidīgi pieaug izpratne par Otrā pasaules kara noklusēto vēsturi. “Lai cik tas traģiski būtu, bet domāju, ka Krimas notikumi Rietumu sabiedrībai palīdz labāk izprast situāciju Austrumeiropā,” sprieda vēsturnieks.
Drošības dienesti brīdinājuši, ka šogad jārēķinās ar iespējamām provokācijām gan 16. martā, gan dienās pirms un pēc tam. Tādēļ Valsts policija pastiprinātā režīmā strādāšot vairākas dienas. Kā ik gadu ap Brīvības pieminekli tiks uzstādītas norobežojošās barjeras un policistu dzīvā ķēde. “Apvienības pret nacismu” (tā saukto antifašistu) pasākums pārcelts nedaudz tālāk. Turklāt Rīgas dome aizliegusi viņiem izmantot skaņu pastiprinošās ierīces. “Antifašisti” gan abus lēmumus pārsūdzējuši tiesā.
