Šrilankā ekonomiskā lejupslīde noved pie prezidenta atkāpšanās 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Indijas okeāna salu valsts Šrilankas birojs apstiprinājis, ka rīt prezidents oficiāli atkāpsies no amata. Posteni atstās arī premjerministrs Ranila Vikramasinghe.
Tas notiks pēc pagājušās nedēļas nogales nemieriem, kad protestētāju pūlis ieņēma prezidenta un premjera rezidences. Ekonomiskās lejupslīdes dēļ šrilankiešu protesti pret valdību kopš pavasara uzliesmoja laiku pa laikam, taču tagad pilsoņi acīmredzot zaudējuši jebkādas cerības, ka esošā valdība jebkad spēs tikt galā ar krīzi.
Pat Putins nepalīdz
Ekonomiskā un enerģētiskā krīze valstī, kuru vēl nesen uzskatīja par samērā labklājīgu uz reģiona fona, ir atzīta par dziļāko kopš 1948. gada, kad Šrilanka – agrākā britu kolonija Ceilona – ieguva neatkarību. Divdesmit divu miljonu iedzīvotāju lielās Šrilankas ārējais parāds ir pārsniedzis 50 miljardus dolāru.
Kopš aprīļa valsts vairs nespēj veikt maksājumus par parādiem un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) skaidri paziņojis, ka Kolombo jaunu aizdevumu nesagaidīs, “kamēr valstī nebūs adekvātu mikroekonomiskās politikas struktūru”.
Pat premjers Vikramasinghe atklāti runāja par “bankrotējušu valsti”. Inflācijas līmenis jūnijā pārsniedza 50%. Cenas ikdienas nepieciešamības precēm cēlās pa dienām, valūtas trūkums bremzēja degvielas piegādes.
28. jūnijā pieņemtais valdības lēmums strikti ierobežot degvielas pārdošanu, vispirms apgādājot tikai sabiedrisko transportu un ārkārtas dienestus, izvērtās par vienu no pēdējiem pilieniem. Satiksmes daļējs sabrukums noveda pie tā, ka bija jāslēdz arī daudzas skolas. Daļa iedzīvotāju jau degvielas krīzes sākumā pārsēdās uz divriteņiem, taču arī divriteņu cenas cēlās astoņas reizes. Cilvēki stundām, pat dienām stāvēja garās rindās pie degvielas uzpildes stacijām bez garantijas beigās kaut ko tiešām iegādāties.
Benzīntankus apsargāja armija un policija. Kāds galvaspilsētas Kolombo bērnu slimnīcas ārsts vācu raidītāja “Deutsche Welle” žurnālistam sūdzējās, ka viņam nācies gaidīt četras stundas divus kilometrus garā rindā, kaut formāli medicīnas dienestu nodrošināšanai degviela pienācās ārpus kārtas. Tostarp bija sākusi irt arī medicīnas sistēma, jo līdzekļu trūkums atspoguļojās tāpat medikamentu iepirkumos. Saimnieciskais sabrukums izsauca atlaišanas, radot lielu skaitu ļaužu, kas vairs nespēja iegādāties pat pašu nepieciešamāko.
Daudzas Šrilankas ģimenes saskārās ar reālu trūkumu, pārejot no trim uz divām vai vienu maltīti dienā. Pie labdarības dienestiem, kur dalīja ko ēdamu, stāvēja garas rindas.
Aptuveni divas nedēļas pirms gāšanas valsts prezidents Radžapaksa personīgi zvanīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lūdzot naftas piegādes kredītā un atjaunot “Aeroflot” reisus uz Šrilanku, lai kaut kā atdzīvinātu Covid-19 laikā pamirušo tūrismu.
Arī Covid-19
Ne mazums šrilankiešu emigrētu, ja vien arī uz izceļošanas dokumentiem nebūtu jāgaida mēneši. Tā vietā daudzi nelegāli laivās bēg uz kaimiņu Indiju, bet turīgākie cenšas dabūt savus bērnus ārpus valsts, sūtot tos studēt uz Rietumiem.
Ārvalstu žurnālistu intervētie šrilankieši šajās dienās uzsver, ka daudzi nonākuši situācijā, kad tiem vairs nav ne darba, ne naudas, ne pārtikas, ne arī iespēju pamest valsti.
Kad maijā ekonomisko grūtību dēļ demisionēt nācās tā brīža premjeram Mahindam Radžapaksam, pagaidām pie varas esošā valsts prezidenta brālim, atradās ne mazums tādu, kas bija gatavi aizstāvēt valdību, un izcēlās sadursmes ar cilvēku upuriem. Bet kopš tā laika situācija kļuva tikai ļaunāka un pagājušajā sestdienā vadzis lūza.
Kur pašreiz uzturas 73 gadus vecais prezidents Radžapaksa, nav zināms. Iespējams, viņš patvēries karaflotes bāzē salas ziemeļos.
Prezidentam lojālas militārpersonas izveda viņu pa pils sētas durvīm, vēl pirms protestētāju pūlis ielauzās rezidencē, kura daudzus šrilankiešus pārsteidza ar krīzes laikiem nepiemērotu greznību.
Sava loma krīzē ir Covid-19 pandēmijas sekām. Agrāk ievērojams ienākumu avots Šrilankai bija tūrisms, bet sērgas dēļ pēdējos divos gados ārzemnieki salu tikpat kā neapmeklēja.
Tomēr pārsvarā Šrilankas krīzē vaino valdības nemākulību un ļaunprātīgu varas izmantošanu “radu būšanai”, kas valstī vērojama kopš divtūkstošo gadu sākuma, kad augošu ietekmi valdības struktūrās ieguva prezidenta Radžapaksas dzimtas pārstāvji.
Ironiskā kārtā iedzīvotāji ilgi turpināja vēlēšanās balstot par Radžapaksām, uzskatot tos par “spēcīgiem līderiem”.
Ir cerības, ka pēdējie notikumi varētu kaut kā iežēlināt SVF, ar kuru sarunas par jaunu trīs miljardu dolāru aizdevumu paredzētas augustā.
Šrilankieši cer arī uz ANO Pasaules pārtikas programmu. Jebkurā gadījumā opozīcijai, ja tā, kā prognozēts, nāks pie varas, nebūs viegli dabūt valsti ārā no bedres. Daļa vietējo politisko novērotāju nemaz netic, ka pašreizējā valsts vadība tiešām atkāpsies.
“Nākamajās pāris dienās mēs ieiesim ārkārtīgi nestabilā periodā,” komentējot politisko izmaiņu izredzes, aģentūrai “Reuters” sacījusi Šrilankā pazīstamā juriste un sabiedriskā aktīviste Bhavani Fonseka.
