Kādus uzdevumus jaunajai valdībai dod pašvaldību vadītāji? 1
Andrejs Spridzāns, Dobeles novada domes priekšsēdētājs: “Jātiek skaidrībā ar būvniecību. Jādomā par rītdienu, Eiropas fondu līdzekļu pareizu sadalījumu un ieguldījumu tālākai tautsaimniecības attīstībai. Kas attiecas uz būvniecību – regulējuma un uzraudzības dēļ esam nonākuši līdz kritiskai situācijai, taču tas tomēr nevar būt par iemeslu, lai sasteigtu jaunpieņemamo būvniecības likumu. Uz šā emocionālā un nelaimes fona nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus un viss būtu vēlreiz kārtīgi jāpārvērtē. Aicinātu stiprināt pašvaldību kapacitāti, pieņemt pareizus lēmumus pašvaldību nostiprināšanā arī finansiālā jomā, jo tieši pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem un vistiešākā veidā saskaras ar viņu vajadzībām un problēmām. Par šā gada budžetu – domāju, tur nekādu revolūciju taisīt nevajadzētu. Cits ar labāku prātu, cits ar ne tik labu esam šo budžetu savā prātā pieņēmuši. Taču, ja runājam par nākamajiem gadiem, prioritātei jābūt pašvaldību attīstībai, finansiālai neatkarībai, tad arī valsts pārvaldei būs vieglāk saskatīt nacionālas problēmas. Patlaban valdība diemžēl nodarbojas ar tādām lietām, kas būtu jāveic pašvaldībām, bet daudzos jautājumos daļēji ir iesaistīta valsts, daļēji pašvaldība, un tādēļ nav īstas skaidrības par atbildību.”
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Pirmkārt, gribētos, lai jaunā valdība atjaunotu produktīvu dialogu ar pašvaldību vadītājiem. Lai mēs nemitīgi paši nerunātu un paši arī neklausītos, bet izvērstu savstarpēju diskusiju par jebkuru tēmu. Otrkārt, noteikti visiem kopīgi vajadzētu pārrunāt Eiropas fondu sadali nacionālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī. Jāpārskata to sadalījuma proporcionalitāte. Par to jau ir daudz runāts, tāpēc ļoti gribētos, lai valdība ieklausās mūsu pašvaldību vadītāju viedoklī. Es nedomāju, ka līdz Saeimas vēlēšanām vajadzētu sākt kādas ļoti radikālas reformas, bet to, kas šobrīd jau ir iesākts un par ko bijušas domstarpības ar Latvijas Pašvaldību savienību, vajadzētu vēlreiz apspriest un izvērtēt, nevis akli virzīt uz priekšu. Tie ir jautājumi par uzņēmējdarbības veicināšanu, budžetu, nākotnes nodokļu politiku utt. Jārisina ceļu finansējuma jautājums. Ja Brisele tam atvēlēs mazāk līdzekļu, tad trūkstošā daļa būs jāmeklē valsts resursos. No jaunā nozares ministra gaidām atvērtību dialogam, skaidru, noteiktu pozīciju konkrētos jautājumos. Labprāt redzētu viņu viesojamies pašvaldībās, jo tas ministram ļautu ieraudzīt, kā reāli dzīvo cilvēki.”
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Jautājumā par struktūrfondu nākamo periodu un to pareizu izlietojumu es atbalstu ideju, ka reģioniem un novadiem jābūt savai daļai šajā fondu pīrāgā. Patlaban sanāk tā, ka caur ministrijām, caur nozarēm viss aiziet vienā virzienā – uz Rīgu. Mēs, reģioni, esam zaudētāji katru gadu. Jaunajai valdībai būtu svarīgi saprast, kāpēc šis finansējums mums ir tik svarīgs un ka tieši mazāk attīstītās teritorijas ir tās, kurām pamatā šis atbalsts nepieciešams. Patlaban viss ir ačgārni. Neapšaubāmi prioritārs uzdevums jaunajai valdībai līdz Saeimas vēlēšanām ir sakārtot būvniecības jomu. Šobrīd nudien ir haoss. Mēs, pašvaldību ierēdņi, jau neesam būvniecības speciālisti, ja normatīvi nosaka šādu visatļautību, tad tā arī notiek. Būvkompānijas brīvi vazā aiz deguna būvvalžu vadītājus un būvinspektorus, jo likums to pieļauj. Prieks, ka beidzot sākušās runas par zemes tirgu, jo, piemēram, Latgalē jau baisi kļuva, cik neaptverami daudz zemes iztirgots ārzemniekiem. Ceru, ka jaunais VARAM vadītājs šajos jautājumos izrādīs sapratni un būs gatavs piedāvāt labus risinājumus.”
