Monika Zīle: Valdības meistarklases 5
Laiks, kad kristīgā pasaule jau noskaņojas tradicionāli rimtai Ziemassvētku miera baudīšanai, Latvijas valdošajai koalīcijai izvērties drudžaini darbīgs, pārtaisot budžeta izskatīšanas naktī apstiprināto nodokļu paketi mikrouzņēmumiem. Valdības nams un Jēkaba iela dun. Jauno variantu slīpējot, deputātu galvas reāli kūp Saeimas komisijās. Premjers Māris Kučinskis moži stāsta žurnālistiem, ka šie labojumi pēc budžeta pieņemšanas nav uzlūkojami kā nezin kas ārkārtējs un ir bezmaz svētīgi, jo pretējā gadījumā jaunais gads sāktos ar nodokļu haosu. Kabineta vadītājam vēl jestrāk piebalso finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, uzsverot sava resora ieklausīšanos uzņēmējos (vai ne!) un cenšoties nedzirdēt replikas, ka iebildumi pastāvēja kopš vasaras vidus.
Klausoties abas amatpersonas, rodas sajūta – divi augsta līmeņa politikas profesionāļi sniedz sabiedrībai spožu meistarklasi par tēmu “Kā nesaviebjoties norīt krupi”. No šī frazeoloģisma zemtekstā paslēptajiem jēdzieniem viņi pirmkārt piedāvā apgūt māku neatbildēt par savārītajām ziepēm un visiem kritiķiem filozofiski attraukt, ka dzīve pavēl iet uz priekšu un kļūdu vētīšana traucē progresu. Nu, apmēram tā. Tomēr duetā, kurš pēdējās dienās visbiežāk publiski skaidrojis valdības viedokļa pēkšņās izmaiņas, nenoliedzami spožākā ir finanšu ministre, kuras tagadējie priekšnesumi apstiprina atzīstamu politisko rūdījumu. Nav daudz ministru, kas neminstinādamies izsacītos tik pareizā latviešu valodā un vienlaikus, saglabājot pašcieņu, tik eleganti mestu akmentiņus “Vienotības” kolēģu logā. Ne skropsta viņai nenotrīs, it kā starp citu piekrītot: patlaban steidzīgi labojamais likums tiešām nebija ideāls, jo Ekonomikas ministrija kavējās ar savlaicīgiem priekšlikumiem. Toties Finanšu ministrijas veikums ir kā dzidra pērle. Protams, šo apzīmējumu ministre tiešā tekstā neizmanto, bet no paudumiem tas izriet.
Jāteic, uz D. Reiznieces-Ozolas fona premjers izskatās diezgan norūpējies, bet lomā turas, un tā līdztekus “krupju rīšanas” demonstrācijai valdība šobrīd pasniedz arī augstprātības meistarklasi: neviens atbildīgos krēslos sēdošais neesot vainīgs, ka tūkstošiem cilvēku nolikti uz nākotnes neziņas sliekšņa. Gandrīz vai jādomā, ka premjeram izteikti lojālais spārns speciāli trenējies vairīties no atbildības par vēl nesen kvēli aizstāvēto un tagad labošanai pakļauto mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Cik stingri savas darbības sākumā M. Kučinskis pauda gatavību publiskot valstij neizdevīgus līgumus noslēgušo un kļūmīgus lēmumus pieņēmušo amatpersonu vārdus, tik šobrīd izturas kā mīlīgi samierniecisks kušinātājs un vēlīgs optimists: gan jau būšot labi.
Tikmēr finanšu ministre mudina visu jomu uzņēmējus beigt šķendēties par savārīto putru un noskaņoties saulainajam aprīlim, kad valdība aplaimos ar jaunizveidotu nodokļu koncepciju. Ka pavasaris atnāks paredzētajā laikā, šaubu nav. Turpretī solītās koncepcijas liktenis, ņemot vērā pašreizējo “Vienotības” nostāju pret steidzīgo MUN labošanu, izskatās miglains. Bet Ziemassvētku tuvumā gribas ticēt M. Kučinskim, ka domstarpības nenogremdēs valdības laivu, jo stūrmaņi tautai sniegtajās meistarklasēs arī paši kaut ko būs iemācījušies.
