Valdības mazspējai “airBaltic” jautājumā jāliek pretī Saeimas deputātu atbildība un izlēmība 0
Aiva Vīksna, 14. Saeimas deputāte, “Apvienotais saraksts”
Lai gan daudzi cerēja, ka “airBaltic” akcionāru sapulce beidzot kliedēs ilgstoši tīto noslēpumainības dūmaku ap patieso finanšu situāciju nacionālajā aviosabiedrībā “airBaltic”, ļaujot izvērtēt kompānijas valdes un padomes līdzšinējās darbības gan atbilstoši lielākā akcionāra – Latvijas valsts – interesēm, gan labas pārvaldības principiem kā tādiem, pieļauju, ka Latvijas sabiedrību sagaidīja kārtējā vilšanās.
Kas par to liecina? Galvenokārt – esošās valdības līdz šim demonstrētā apbrīnojamā nevarība, neizskaidrojamā pasivitāte un nespēja
kontrolēt ne valstij praktiski piederošajā kompānijā kopumā notiekošo, ne tās vadības darbu. Ja vēl kaut kādu pamatojumu var atrast Covid pandēmijas laikā veiktajiem valsts naudas ieguldījumiem “airBaltic” glābšanā, tad visi turpmākie lēmumi, sākot ar papildus “piešpricēm” no nodokļu maksātāju naudas daudzu miljonu eiro apmērā un beidzot ar skandalozo “grāmatvedisko darbību” akceptēšanu, norakstot pusmiljardu valsts naudas, kas gadu gaitā tika ieguldīta aviokompānijas pamatkapitālā, jau robežojas ja ne gluži ar apzināti tīšu kaitniecisku rīcību attiecībā pret valsts kopīgo mantu, tad ar klaju tuvredzību un situācijas neizpratni jau nu noteikti.
Tā vietā, lai pieprasītu absolūtu caurspīdīgumu itin visās “airBaltic” finanšu lietās, valdība ir bezspēcīgi plātījusi rokas, aizsedzoties ar dažādām “komercnoslēpuma”, “politiskas neiejaukšanās” un tamlīdzīgām “vīģes lapiņām”, aiz kurām tomēr nav izdevies noslēpt pašu galveno – šobrīd Evikas Siliņas valdība acīmredzot neko faktiski nezina par kompānijā patiesi notiekošo, bet turpina uzticēties tās vadītāju “nemaldīgumam un profesionalitātei”, akli ejot nu jau klaji apšaubāmu ieceru pavadā. Arvien no jauna atklātībā nonākoši fakti par veiktām darbībām ar “airBaltic” mantu liecina – nevaram izslēgt, ka mūsu acu priekšā šobrīd notiek grandiozas finanšu afēras pēdējais cēliens, kas var noslēgties ar milzīgiem, pat katastrofāliem zaudējumiem valstij, un, tātad,
ikvienam nodokļu maksātājam personīgi.
Atgriežoties tieši pie akcionāru sapulces. Vai tiešām kāds tā nopietni tic, ka Satiksmes ministrija (kas kā akcionārs pārstāv valsti) un ministrs Kaspars Briškens personīgi šajā sapulcē pēkšņi piedzīvoja kādu atklāsmi, ja jau tāda nebija radusies pēc visu līdzšinējo notikumu gaitas? Vai pat kāda personāža, teiksim, Klāva Vaska, “aizrotēšana” mainīs situāciju pēc būtības? Gandrīz ar 100% pārliecību varu prognozēt, ka principiālu pārmaiņu nebūs. Labākajā gadījumā varam cerēt uz kādām “kosmētiskām procedūrām”, cerot padarīt nupat pa galam greizo “air Baltic” tēlu tikai formāli mazliet pievilcīgāku. Tādēļ, manuprāt, šajā brīdī ir ejams cits ceļš.
Kad gan es, gan mani kolēģi Saeimā uzņēmāmies pildīt Saeimas deputātu pienākumus, mēs svinīgi solījām strādāt, ievērojot Latvijas
likumus un tās tautas intereses. Nu, manuprāt, ir pienācis brīdis, kad mums kā Saeimas deputātiem ir darbos jāapliecina, ka toreiz solītais nav bijis vien tukša frāze, bet gan stingras pārliecības un atbildības diktēts solis.
Tādēļ uzskatu, ka nekavējoties ir jārīkojas Saeimas atbildīgajai budžeta komisijai, sasaucot ārkārtas sēdi, lai sākotnēji vismaz
beidzot gūtu patiesu priekšstatu par kompānijā reāli notiekošo, iegūtu skaidras atbildes no satiksmes ministra Briškena un “airBaltic” pašreizējās vadības lai tālāk Saeimas sēdē visi deputāti var lemt, kādus soļus spert, lai labotu kas vēl labojams. Tas ir jādara nekavējoties, jo, vēlreiz uzsveru, akcionāru pilnsapulce nekādu reālu un praktisku skaidrību tālākajos plānos var tā arī neieviest, tā vietā atkal stāstot par “tumšo bauru” nespēju tikt līdz “atzītu aviācijas nozares ekspertu” domas “plašajam lidojumam”. Būtiski – jebkāda aizbildināšanās ar komerc vai sazin kādiem konfidencialitātes jautājumiem šoreiz nederēs – deputātiem ir tiesības sasaukt slēgtu sēdi un iepazīties ar ierobežotas pieejamības informāciju, turklāt šādi gadījumi šīs Saeimas laikā jau ir bijuši, pie kam tieši saistībā ar notiekošo “air Baltic”.
Ceru, ka šādas ārkārtas komisijas sēdes sasaukšanu atbalstīs arī tā dēvētās “pozīcijas” deputāti – galu galā atbildību Latvijas tautas priekšā mēs visi esam uzņēmušies vienādi, neatkarīgi no tā, kādus politiskus uzskatus pārstāvam, vai kādā politiskās patijās esam.
Turklāt jaunākās ZZS kolēģu iniciatīvas “air Baltic” sakarā vieš cerības, ka arī valdošās koalīcijas deputātu vidū briest arvien lielāka neapmierinātība ar esošo situāciju. Paskatīsimies beidzot patiesībai acīs – “airBaltic” jautājums nav par vienas, kaut vai nozīmīgas, kompānijas nākotni, tas nav par tik daudz piesauktās “savienojamības” nodrošināšanu, tas nav pat jautājums par mūsu starptautisko prestižu. Tas pamatā ir jautājums par to, cik atbildīgi, caurredzami un godīgi vispār gan valsts likumdevējvara, gan
tās apstiprinātā izpildvara šodienas Latvijā spēj rīkoties ar visas sabiedrības kopējo mantu tā, lai šī rīcība patiesi kalpotu visas (!) sabiedrības interesēm. Citas mērauklas nav un nedrīkst būt.
Paskatīsimies beidzot patiesībai acīs – “airBaltic” jautājums nav par vienas, kaut vai nozīmīgas, kompānijas nākotni, tas nav par tik daudz piesauktās “savienojamības” nodrošināšanu, tas nav pat jautājums par mūsu starptautisko prestižu. Tas pamatā ir jautājums par to, cik atbildīgi, caurredzami un godīgi vispār gan valsts likumdevējvara, gan tās apstiprinātā izpildvara šodienas Latvijā spēj rīkoties ar visas sabiedrības kopējo mantu tā, lai šī rīcība patiesi kalpotu visas (!) sabiedrības interesēm. Citas mērauklas nav un nedrīkst būt.
