“Valdībām būtu “jāpavācas malā un jāļauj uzņēmējiem strādāt”!” Kā latvieši iesaistās kosmosa apgūšanā 7
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaule ir ceļā uz kosmosa revolūcija, taču to sasniegt pagaidām vēl traucē vairāki šķēršļi. Tā aizvadītajā zinātņietilpīgajai uzņēmējdarbībai veltītajā konferencē “Deep Tech Atelier” sacīja vairāku kosmosa uzņēmumu līdzdibinātājs Riks Tamlinsons. Arī Latvija aktīvi strādā pie kosmosa nozares attīstības.
Investīcijas tajā dod līdz pat astoņas reizes lielāku atdevi, un par to runā kā par vienu no nākotnes ekonomikas dzinējspēkiem. 2017. gadā nozares apgrozījums veidoja 309 miljardus eiro, lielāko daļu veidojot satelītu pakalpojumiem, kā arī kosmosa zemes aprīkojumam.
Tamlinsons sacīja, ka pagaidām pasaule vēl ir “krātiņā”, taču izlaušanās no tā gaidāma jau pavisam drīz. Pagaidām trūkst zemu izmaksu transportlīdzekļu, kas ļautu lēti, regulāri un bez būtiska trieciena dabai ceļot kosmosā, trūkst vajadzīgo resursu, kā arī trūkst valdību atbalsta šo mērķu sasniegšanai.
Tamlinsons uzskata, ka bieži vien nākas saskarties pat ar šķēršļiem, un šādos gadījumos valdībām būtu “jāpavācas malā un jāļauj uzņēmējiem strādāt”. Tas iet roku rokā ar t. s. “NewSpace” jeb jaunā kosmosa ekonomikas modeli, kurā nozare arvien vairāk integrējas sabiedrībā un ekonomikā, radot vairāk sociāli ekonomiskus ieguvumus.
Attiecīgi šā modeļa izmantošana kosmosu padara atvērtāku. Iepriekš šī dārgā nozare bijusi vien atsevišķu bagātu valstu finansēta, taču tagad nozarē var iesaistīties ne tikai mazākas valstis, bet pat neatkarīgi uzņēmumi.
Piemēram, ar “NewSpace” modeli ir saistīta satelītu izmēru samazināšanās, kas rada iespējas jauniem tirgus dalībniekiem. Līdz šim kosmosā izmantotās tehnoloģijas lielākoties izstrādājuši tādi nozarē zināmi uzņēmumi kā “Airbus” un “Thales Alenia”, taču tagad daudzas ierīces un detaļas ražo mazi uzņēmumi, kas dibināti pēdējo 10 gadu laikā.
Runājot par valstu iesaisti, Tamlinsons tomēr minēja arī dažas valstis, kuras palīdz saviem uzņēmējiem. Piemēram, Luksemburga, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV un Ķīna. AAE kā vienu no nākotnes mērķiem sev izvirzījuši pilsētas būvniecību uz Marsu. Tieši tik apjomīgus plānus un vīzijas viņš sagaida arī no citām pasaules valstīm.
Ja panākumus var gūt tāds privātuzņēmums kā “SpaceX” vai miljardieru Ričarda Brensona un Džefa Bezosa kosmosa uzņēmumi, tad arī valstīm, novirzot attiecīgu finansējumu, būtu jāspēlē nozīmīga loma kosmosa apgūšanā.
“Galvenais nākotnes virzītājspēks bija, ir un būs bērni. Tieši viņi pirms vairākiem desmitiem gadu pie TV ekrāniem sekoja pirmajiem ceļojumiem uz Mēnesi. Īlons Masks, Džefs Bezoss bija tie bērni, kuri bērnībā sev apsolīja, ka lidos kosmosā.
Jāuzsver, ka kosmosa izpēte nav viņu biznesa plāns. Viņu biznesa plāns ir iegūt naudu, lai varētu kosmosā nokļūt, viņi prasa investīcijas, lai sasniegtus savus bērnības sapņus. Tieši uz viņu panākumiem šobrīd noskatās mūsu bērni un mazbērni, kuri būs nākamie kosmosa inovatori,” sacīja Tamlinsons.
Franks Salzbergers no Eiropas Kosmosa aģentūras norādīja, ka inovācijas kosmosa nozarē ir un būs digitālās industrijas mugurkauls – tehnoloģijas kosmosā atbild gan par saziņu, telekomunikācijām, laika prognozēm, veiksmi lauksaimniecībā u. c. nozarēs. Tomēr viņš uzsvēra, ka uzņēmējdarbība kosmosa industrijā nav nedz sprints, kā tas bieži vien ir, runājot par jaunuzņēmumiem, nedz maratons. Tā ir desmitcīņa, kurā vienlaicīgi un ļoti ilgi jāpievērš uzmanība dažādiem sīkumiem, inovācijām un projektiem.
Savukārt, runājot par kosmosa nozares attīstības plāniem Latvijā, jau šobrīd Latvijā ir vairāki gana zināmi uzņēmumi, kas tiešā vai netiešā veidā rada tehnoloģijas kosmosa nozarei. Piemēram, “Fiber Optical Solutions”, “Eventech”, “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” u. c. Kopumā Latvijas uzņēmēji ir kompetenti elektronisko komponenšu jomā, izstrādājot integrālās mikroshēmas, laika mērīšanas ierīces, darbojas satelītu lāzerlokācijas un radiolokācijas jomā, arī siltuma pārvaldīšanas un infrastruktūras jomā.
Tāpat uzņēmumi darbojas radiācijas detektoru un mērinstrumentu izstrādē, kā arī šķiedru optiku ražošanā. Tā kā Latvija kļuvusi par EKA sadarbības partneri, nākotnē gaidāmi arī dažādi finansiāli labumi, uz ko varēs pretendēt arī Latvijas uzņēmumi.
