“Valdībai pakaļa svilst!” Uzņēmēju un viedokļu līderu vidū arvien vairojas sašutums par “airBaltic” lēmumiem 122
Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija “Firmas.lv”, vēsta LETA.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.
“airBaltic”, gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.
Tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro, kas sastāvēs no 251 795 252 dematerializētām akcijām ar katras akcijas nominālvērtību desmit centu apmērā. Katra akcija dos tiesības uz vienu balsi kompānijas akcionāru sapulcē, tiesības uz dividendi un likvidācijas kvotu.
Šī ziņa izsaukusi plašu sašutumu sabiedrībā, par ko liecina teju neskaitāmi ieraksti sociālajos medijos un diskusijas dažādās domubiedru grupās.
Guntars Vītols, ekonomists un uzņēmējs, plaši paudis savu komentāru par minēto situāciju, izskaidrojot, kā tad tas viss, viņaprāt, izskatās.
“Kas tur ar to AirBaltic pamatkapitāla samazināšanu 20 reizes? Nav nekā dramatiska vai pārsteidzoša.
Sākšu ar pamatlietām. Pamatkapitāla samazināšana neko nemaina ne kompānijas bankas kontā, ne finanšu perspektīvās, ne izdevumos, ne ienākumos, ne arī vērtībā (nulles pēc fakta). Pēc būtības tā ir gandrīz tikai grāmatvediska operācija – ciparus no vienas ailes pārliek otrā. Ir dažas juridiskas nianses, paskaidrošu arī par tām.
Kompānijas kapitāls (nejaukt ar pamatkapitālu) šobrīd ir mīnus 134 miljoni. Tas nozīmē, ka kompānijas īpašumu vērtība ir par 134 miljoniem mazāka par parādsaistību lielumu. Tas tāpat kā tad, kad mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta vērtību.
No kā (grāmatvedībā) sastāv šis kapitāls grāmatvedībā? Pamatā no diviem lielumiem – savulaik apmaksātā pamatkapitāla – 600 miljoni un uzkrātiem zaudējumiem – 734 miljoni. Es noapaļoju. Viens mīnus otrs ir tie augstākminētie mīnus 134 miljoni.
Apmaksātais kapitāls ir sen “pakāsts” – tas ir tas, kas ticis kādreiz ieguldīts. Uzkrātos zaudējumus arī nevar atgūt – tas arī sen skaidrs, bet tagad to vienkārši atzīst.
Ko tu šādā situācijā dari? Pārkārto ‘grāmatvedību’, pārliec ciparus no vienas pozīcijas otrā. Gala summa (pašu kapitāls mīnus 134 milj.) no tā nemainās.
Konkrēti? Nu tev ir liels (vēsturiskais) ‘pluss’, tas pamatkapitāls, un liels mīnuss (uzkrātie zaudējumi). Tu samazini vienu par 570 miljoniem, un vienlaicīgi samazini uzkrāto zaudējumu summu.
Faktiski valdība pasaka – jā, nauda ir pazaudēta un mēs beidzam pļāpāt par to, ka tas ir kaut kāds ‘ieguldījums’, kuru atgūsim. Uztraucos par Jāni Ošleju – kā tiks pāri šai traumai? Aijaijai..
Kāpēc ir saprātīgi/jēdzīgi samazināt pamatkapitālu (atceramies – tas rakstuto tikai vēsturiski ieguldīto summu)? Nu, pirmkārt, nav slikti, ja tu ‘sakārto papīrus’, izejot no šodienas situācijas. Tas tāpat kā bankai pazaudēts kredīts – jānoraksta.
Otrkārt, bez šāda manevra potenciālie investori (stratēģiskais vai biržā) nevar cerēt uz dividenžu/peļņas izmaksu savas dzīves laikā. Jo? Jo dividendes (pieņemsim, ka uzņēmums kaut kad pelnīs) nevar izmaksāt tikmēr, kamēr nav segti iepriekšējo gadu zaudējumi. Un tos 740 pakāstos miljonus neatpelnīs nekad. Arī aB akcionāru mazmazbērnu mazbērnu pēcteči.
Ja tu samazini pamatkapitālu, tad juridiski investors var cerēt uz dividendēm tad, kad kompānija atpelnīs tos mīnus kapitāla 134 plus 27 (plānotais jaunais kapitāls). Tas nav maz, bet daudz mazāk par mīnus 740m.
Kas notiks pēc pamatkapitāla samazināšanas? Informācija nav publiska, nezinu, bet variantu nav daudz. Vai nu stratēģiskais investors nopērk daļu akciju par grašiem (75% no 27 miljoniem?), vai tiek pēc tam taisīta papildus emisija, to izpērk investors, un pēc tam taisa IPO, emitējot akcijas. Abi pēdējie varianti automātiski sanazina valsts % kompānijā.
Jebkurā gadījumā tik neliels pamatkapitāls (27 miljoni) ir daudz par maz kompānijai, kuras parādi ir ap 1.5miljardi. Tas tāpat kā veikt 2% iemaksu par īpašumu un saņemt 98% hipotēkā. Neveselīgs riska līmenis.
Kad redzēsim darījuma struktūru (to ļoti slēpj), tad analizēšu tālāk. Šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka valsts ieguldītā nauda pa lielam ir pakāsta un to vairs noslēpt nevar arī no neticīgā Toma.
Vai arī – bērni, mācieties matemātiku. Tad šādas lietas būs skaidras gadus ātrāk par pārējiem. Nebūs ak un vai.”
Kas tur ar to AirBaltic pamatkapitāla samazināšanu 20 reizes?
Nav nekā dramatiska vai pārsteidzoša.
Sākšu ar pamatlietām. Pamatkapitāla samazināšana neko nemaina ne kompānijas bankas kontā, ne finanšu perspektīvās, ne izdevumos, ne ienākumos, ne arī vērtībā (nulles pēc fakta).…
— Guntars Vītols (@guntarsv) September 2, 2024
Arī Aigars Freimanis ir neapmierināts: “Te spridzinoša ziņa no airBaltic! Uzņēmums samazina pamatkapitālu par 571 mio! Nauda netiks izmaksāta akcionāram, tātad Latvijas nodokļu maksātājs redzēs Gausa pigu un vairāk neko. Ar šo naudu tiks kompensēti kompānijas zaudējumi. Tātad kompānija būs sviestmaizes vērtībā.:)”
Te spridzinoša ziņa no air Baltic! Uzņēmums samazina pamatkapitālu par 571 mio! Nauda netiks izmaksāta akcionāram, tātad Latvijas nodokļu maksātājs redzēs Gausa pigu un 'vairāk neko. Ar šo naudu tiks kompensēti kompānijas zaudējumi. Tātad kompānija būs sviestmaizes vērtībā.:)
— Aigars Freimanis (@AigarsFr) September 2, 2024
Situāciju neizprot arī Jurģis Liepnieks: “Tad te nu tas ir – “Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem”. Tātad – 571 miljons nodokļu maksātāju naudas tiek vienkārši norakstīti.
Un atkal bez nekādiem paskaidrojumiem – kapēc, kapēc tagad, ko tas dos, kādi apsvērumi , kapēc tagad jānoraksta vairāk nekā pusmiljards eiro?”
Tad te nu tas ir – "Latvijas nacionālās aviokompānijas@airBaltic
pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem"
Tātad – 571 miljons nodokļu maksātāju naudas tiek vienkārši norakstīti.
Un atkal bez nekādiem paskaidrojumiem – kapēc, kapēc tagad, ko tas dos, kādi apsvērumi , kapēc…— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) September 2, 2024
Nellija Ločmele izsakās skarbi: “Oho, airbaltic pamatkapitālu samazinās par pusmiljardu eiro, bet tas esot “tehnisks” grāmatvedības jautājums ⁉️Var jau saprast, ka valdībai pakaļa svilst, bet šitāda komunikācija ar sabiedrību ir nekaunības un/vai politiskā gļēvuma bezpriģels.”
Oho, airbaltic pamatkapitālu samazinās par pusmiljardu eiro, bet tas esot “tehnisks” grāmatvedības jautājums ⁉️Var jau saprast, ka valdībai pakaļa svilst, bet šitāda komunikācija ar sabiedrību ir nekaunības un/vai politiskā gļēvuma bezpriģels 🤯 https://t.co/u2wXb1MiFO
— Nellija Ločmele (@NellijaL) September 2, 2024
Andris Bite no valdības sagaida vairāk paskaidrojumu: “Tā ir gadījies, ka Jums @Brivibas36 ir uzticēta visa musu kopīgā nauda un mēs, valsts pilsoņi, esam šī kopējā uzņēmuma Latvija akcionāri. Vai uzņēmuma vadībai nebūtu pēdējis brīdis saprotami skaidrot akcionāriem ko vadība dara, zaudē, iegūst ar mūsu naudu AirBaltic sakarā??”
Tā ir gadījies, ka Jums @Brivibas36 ir uzticēta visa musu kopīgā nauda un mēs, valsts pilsoņi, esam šī kopējā uzņēmuma Latvija akcionāri. Vai uzņēmuma vadībai nebūtu pēdējis brīdis saprotami skaidrot akcionāriem ko vadība dara, zaudē, iegūst ar mūsu naudu AirBaltic sakarā??
— Andris Bite (@AndrisBite) September 3, 2024
Uzņēmējs Vigants novērojis kaut ko nedaudz “no citas sērijas”: “Pieņemu, ka airBaltic ir ļoti nopietnas problēmas ar lidmašīnu dzinējiem. Vakar novēroju kādas 10 lidmašīnas noparkotas bez viena vai abiem dzinējiem, vai arī ar aizklātiem. 10 no 44 lidmašīnas uz pauzes ir daudz un dārgi.”
Pieņemu, ka airBaltic ir ļoti nopietnas problēmas ar lidmašīnu dzinējiem. Vakar novēroju kādas 10 lidmašīnas noparkotas bez viena vai abiem dzinējiem, vai arī ar aizklātiem. 10 no 44 lidmašīnas uz pauzes ir daudz un dārgi.
— ⚡Vigants Lesausks (@vigants) September 3, 2024
Interesanti, ka medijiem pēdējā brīdī ir pienācis uzaicinājums uz preses konferenci. Otrdien preses konferencē informēs par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un stratēģiskā investora piesaisti, pavēstīja Satiksmes ministrijā.
Preses konferencē piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe, “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un citi uzņēmuma pārstāvji.
Uz preses konferenci dosies arī mūsu kolēģi no TV24, tāpēc turpināsim informēt par aktuālo!
