Valdībai nebūs jāskaidro lēmums par bēgļiem, lemj Saeima 1
Saeima ceturtdien pirmajā rudens sesijas sēdē neatbalstīja opozīcijas partiju, kā arī koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu uzdot valdībai pienākumu detalizēti skaidrot parlamentam lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
29 deputātiem balsojot par, pret balsojot 23, bet atturoties 29 lēmumprojekts netika iekļauts nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā. Lēmumprojektu atbalstīja opozīcijas frakcijas deputāti, pret balsoja “Vienotības” frakcijas deputāti, bet un Zaļo un zemnieku savienība un NA balsojumā atturējās.
Opozīcijas deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) kritizēja valdības lēmumu, sakot, ka “kārtējo reizi valdība lēmumus pieņems aiz slēgtām durvīm, kas nozīmē, ka valdība neuzticas sabiedrībai”.
No opozīcijas deputāta Artusa Kaimiņa (Latvijas Reģionu apvienība) tika saņemts priekšlikums lēmumprojektu nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK), bet šis priekšlikums netika atbalstīts, līdz ar to lēmumprojekts tika noraidīts.
NDK un “Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa priekšlikumu, kuru iesniedza Kaimiņš, nodēvēja par dīvainu, jo “atsaucoties uz Kūtra teikto, ka lēmums tika pieņemts aiz slēgtām durvīm, viņa atgādināja, ka arī NDK sēdes ir slēgtas”. Āboltiņa norādīja, ka par bēgļu jautājumu tiks diskutēts citās Saeimas komisijās.
Iepriekš ar 45 deputātu parakstu par šo jautājumu tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde. Lēmumprojektu bija parakstījuši deputāti no opozīcijas partijām, kā arī no koalīcijā ietilpstošās NA.
Tomēr kvoruma trūkuma dēļ lēmums Saeimas ārkārtas sēdē 9.jūlijā netika pieņemts lēmums.
Premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pagājušajā nedēļā pēc NA aicinājuma piedalījās tās sēdē, kurā divu stundu garumā atbildēja uz jautājumiem, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu Latvijā. NA frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars un Straujuma tikšanos vērtēja pozitīvi, vienlaikus Dzintars atzina, ka partija nav saņēmusi atbildes uz vairākiem tās jautājumiem.
NA frakcijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka 250 bēgļi, par kuru uzņemšanu iepriekš vienojusies valdība, nebūs pēdējie, bet gan varētu “sekot turpinājums”. Straujuma koalīcijas partnerim solījusi, ka brīvprātīgi Latvija vismaz piecu gadu periodā vairāk nevienu papildus bēgli neuzņems.
NA pēc tikšanās ar premjeri pauda, ka vairs nevēlas kopā ar opozīciju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā Straujumai būtu jāskaidro ar 250 bēgļu uzņemšanu saistītie jautājumi.
Jau vēstīts, ka NA līdz šim iebildusi pret valdības lēmumu Latvijā uzņemt 250 bēgļu. Apvienības pārstāvji gan pievienojās Saeimas opozīcijai un parakstījās par ārkārtās parlamenta sēdes sasaukšanu, kurā Straujumai būtu jāskaidro bēgļu uzņemšanu, gan kopā ar vairākām biedrībām pie valdības ēkas protestēja pret šādu Ministru kabineta lēmumu.
NA arī iepriekš paziņoja, ka gatavo iesniegumu Satversmes tiesai, lai bēgļu uzņemšanas procesa sākšanu bez Saeimas atbalsta atzītu par prettiesisku.
Saskaņā ar ES tieslietu un iekšlietu ministru lēmumu ES dalībvalstis uzņems 54 760 bēgļu. Latvija norādījusi uz gatavību brīvprātīgā kārtā uzņemt 250 bēgļu. Paredzēts, ka Eiropas migrācijas programmas ietvaros Latvija uzņems 50 bēgļu, bet mītnes vietas programmā no Itālijas un Grieķijas – 200 bēgļu.
Latvijā pie bēgļu integrācijas strādā īpaši izveidota darba grupa Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā. Darba grupā ir arī Ārlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāri, un sēdēs piedalās dažādi eksperti.
Gala ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā tiks izstrādāts līdz 30.novembrim, savukārt ar starpziņojumu darba grupa iepazīstinās 30.septembrī. Darba grupas uzdevums ir izveidot Latvijas apstākļiem piemērotāko sistēmu 250 bēgļu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
