Nesen Saeima atbalstīja priekšlikumu, ka visās valsts un pašvaldību vidusskolās mācības notiek valsts valodā. Vai nākamajā Saeimā esat gatavi spert nākamo soli un turpināt krievu pamatskolu un arī pirmsskolas iestāžu latviskošanu? 34
Jā, noteikti, tas tiks turpināts. Visiem ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai apgūtu valodu, par to vairs nevar būt diskusiju.
ZZS ir vadījusi valdību kopš 2016. gada. Kādu atzīmi jūs sev liekat?
Es liktu seši. Vienmēr jāpatur iespēja augt un attīstīties. Ir sperti soļi pareizā virzienā, taču vēl daudz problēmu jārisina. Pirmā prioritāte tomēr ir veselība. Ar to sākas viss cilvēka dzīvesprieks, darba prieks un pārējais. Tie soļi, ko ministre Anda Čakša ir paveikusi, ir pareizi, veselības aprūpē ir ielikti lieli līdzekļi, ir sākts darbs pie rindu samazināšanas, slimnīcu kapacitātes celšanās.
Kāpēc tas notiek tik lēni? ZZS Veselības ministriju vada četrus gadus.
Ja paškritiski – ir vajadzīgs krampis, lai šo jomu sakārtotu. Visu cieņu Guntim Belēvičam, bet viņam tā pietrūka. Čakšai varbūt var nepiekrist kādā jautājumā, bet viņai tas krampis ir. Tur vienkārši vajag iet un dzīt cauri tās lietas. Otrs svarīgs faktors – lai sakārtotu veselības aprūpes jomu, ir vajadzīga sazobe: premjers – finanšu ministrs – veselības ministrs. Iepriekšējās valdībās tā nebija.
Krampis ir vajadzīgs arī citās jomās, piemēram, izglītībā. Bet tur ZZS nereti tiek pārmests, ka jūs bremzējat reformas.
Kamēr es neredzēšu reālu piedāvājumu, tikmēr es neatbalstīšu skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Tā ir tikai viena nianse, bet ZZS traucējot arī citām reformām.
Jautājums ir – kas atbalsta Šadurska reformas bez viņa partijas? Vai tās atbalsta pedagogu saime?
Reformas nekad nav ļoti populāras. Arī veselības ministrei Čakšai ir daudz oponentu, piemēram, ģimenes ārsti. Vai tas ir arguments, lai neko nedarītu?
Es nedomāju, ka pedagogu arodbiedrība LIZDA ir pret reformām. Mēs jau kompetenču izglītības ieviešanu tikai uzlikām uz nelielām “bremzēm”, nevis apturējām. Lai veicinātu dialogu! Nupat premjers Kučinskis tikās ar LIZDA, lai risinātu jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, un es domāju, ka tuvākajā laikā te tiks rasts risinājums.
Viens no biežākajiem pārmetumiem ir, ka ZZS pretojas skolu tīkla sakārtošanai, kas, protams, ir sāpīgs jautājums, jo saistās ar skolu slēgšanu un reorganizāciju pašvaldībās. Tomēr Kučinska valdības deklarācijā ir ierakstīts: “Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai.” Vai taisnība, ka ZZS ar pašvaldību lobiju tam pretojas?
Es nedomāju, ka pašvaldības ir kaut kādi stagnātiski veidojumi, kas neredz reālo situāciju. Taču skolas ir un būs kultūras centrs visās pašvaldībās.
Bet varbūt tieši tas vājina pašvaldības – mēģinājumi turēties pie vecā modeļa, ignorēt, ka iedzīvotāju skaits samazinās, nemēģinot meklēt kādus jaunus risinājumus reģionālajai attīstībai?
Tā nav, protams, ka mēs nevaram iekrampēties vakardienā, un tāds arī nav ZZS uzstādījums. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Taču pie skolas nevar iet kā ar izkapti pļavā, te ir rūpīgi jāvērtē, kas paliks pēc slēgšanas.
Ja runājam par ES politiku – lielākajai daļai Latvijas partiju Eiropā ir sabiedrotie. “Vienotība” ir Eiropas Tautas partiju grupā, “Saskaņa” tagad pietuvinājusies Eiropas sociālistiem, tāpat sabiedrotie ir nacionāļiem un liberāļiem. Bet ZZS – nav.
Process notiek, un mums ir jau panākta vienošanās par iekļaušanos vienā no Eiropas politiskajām grupām, tikai pagaidām par to vēl negribētu plašāk runāt, pirms viss nav līdz galam saskaņots.
ZZS ir savās rindās uzņēmusi politisko “emigrantu” no Sudrabas partijas Gunāru Kūtri, tajā pašā laikā jūs esot atraidījuši Anriju Matīsu, kurš vēlāk aizgāja uz “Saskaņu”. Pēc kāda principa izvēlaties, ko ņemt, ko ne.
Tas notiek individuālā kārtībā. Ir vajadzīgas divas partijas biedru rekomendācijas, un tad tiek vērtēts. Gan Kūtris, gan Matīss bija izteikuši vēlēšanos iestāties Zaļajā partijā, un tas bija LZP lēmums. Kūtris, manuprāt, ir ļoti cienījams jurists, tomēr – Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs. Viņš noteikti ir labs papildinājums ZZS, ņemot vērā, ka mums starp deputātiem parasti ir bijis juristu trūkums, un vēlāk rodas problēmas, kad jāizvirza cilvēki darbam Saeimas Juridiskajā komisijā. Šobrīd tur strādā Gundars Daudze.
Arī Ārlietu komisijā ZZS ir grūtības piedāvāt ārlietās zinošu pārstāvi.
Mums ir kur augt. Es ļoti ceru, ka Saeimā ievēlēs Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, kurš piekritis kandidēt no ZZS saraksta Rīgā.
Visticamāk, arī nākamās Saeimas darba kārtībā tiks skatīti tādi jautājumi kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija. Kāda būs ZZS nostāja?
Skaidra nostāja – ZZS neatbalstīs. Mēs esam par tradicionālām ģimenes vērtībām. Es ar pietāti izturos pret cilvēkiem ar dažādu seksuālo orientāciju, katram ir tiesības dzīvot, kā viņš grib, bet speciāli pieņemt likumu mēs neesam gatavi.
Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?
Mēs nekad neesam slēpuši, ka atbalstām čekas maisu atvēršanu.
Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs ZZS pozīcija?
Vispirms būtu jātiek skaidrībā par esošo prezidentu Raimondu Vējoni – vai viņš personīgi piekrīt iet uz otru termiņu. No tā, kas dzirdēts, izredzes nav tās labākās.
Kā jūs vērtējat Raimonda Vējoņa darbību Valsts prezidenta amatā? Nupat par to atkal bija asas diskusijas pēc runas Dziesmu svētkos.
Pēc kārtas. Raimonda Vējoņa attieksme pret valsti, tautu, sabiedrību, izpratne par tautsaimniecību, ārpolitikas virzienu, sadarbība ar Saeimu un valdību – manuprāt, tur viss ir labi. Var runāt par niansēm – cik veikli viņš var atbildēt Trampa jokiem, neapjukt neordinārās situācijās, taču kopumā prezidents labi tiek galā. Taču sabiedrība uz prezidentu skatās kā simbolu, iedvesmas avotu, kvēlu runu teicēju. Te, godīgi sakot, Vējonim iet švaki. Varbūt tas ir raksturs, varbūt arī nopietnās veselības problēmas atstājušas savu iespaidu. Taču, ja Raimonds Vējonis būs gatavs startēt un uzrunās ZZS, tad, visticamāk, mēs viņu atbalstīsim. Ja ne, tad ir jautājums – ko piedāvā vietā?
Egilu Levitu?
Es par viņu nebalsotu…
Kāpēc?
Uzskatu, ka var būt labāks. Bet jautājums par Valsts prezidentu paliek atvērts.
Vizītkarte
Zaļo un zemnieku savienība
* Politiskā apvienība izveidota 2002. gadā kā Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas sadarbības rezultāts. Eksperti gan agrāk pauduši skepsi par šo pasaules politikai neraksturīgo savienību (vides aizstāvji kopā ar agrāras ievirzes partiju), tomēr ZZS ietilpstošās partijas sadarbību skaidro ar Latvijas īpašo situāciju un to, ka pie mums “zaļie” politiski krietni atšķiras no Eiropas “zaļajiem”.
* Apvienībai ir sadarbības līgumi arī ar atsevišķām reģionālajām partijām, starp kurām īpaši izceļas “Latvijai un Ventspilij”, kuras līderis Aivars Lembergs ilgstoši bija ZZS premjera kandidāts. Nesen publicētajās “oligarhu sarunās” atklājies, ka īstenībā viņš nekad nav nopietni gatavojies ieņemt šo amatu.
* ZZS rezultāti Saeimas vēlēšanās: 8. Saeimā (2002. gadā) – 12 deputātu vietas, 9. Saeimā (2006.) – 18 deputāti, 10. Saeimā (2010.) – 22 deputāti, 11. Saeimā (2011.) – 13 deputāti, 12. Saeimā (2014.) – 21 deputāts.
* ZZS bieži darbojusies valdošajās koalīcijās, iegūstot pragmatiska politiskā partnera tēlu, paši pie augstākajiem amatiem īpaši neraujoties. Tikai 2004. gadā valdību neilgu laiku vadīja ZZS premjers Indulis Emsis. Tomēr pēdējā laikā ZZS politiskās ambīcijas pieaugušas, un kopš 2016. gada premjers ir zaļzemnieku virzītais Māris Kučinskis. Arī divi pēdējie Valsts prezidenti – Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis – virzīti tieši no ZZS.
* ZZS lepojas ar spēcīgām pozīcijām novados, bet tai bijis grūti iekarot Rīgas vēlētāju simpātijas, ko apliecina arī tas, ka Rīgas domē tā nav pārstāvēta.
* ZZS sauklis – “Saimnieki savā zemē”.
