Valdība virza tālāk iecerētās izmaiņas darbaspēka nodokļos; Ašeradens uzskata, ka tas stimulēs ekonomikas attīstību 27
Ziņa papildināta ar ekonomikas ministra A.Ašeradena viedokli pulksten 17:56.
Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.
Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Preses konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda vērtējumu, ka valdības atbalstītās nodokļu izmaiņas stimulēs ekonomikas attīstību, nodrošinot 0,2-0,3% no iekšzemes kopprodukta pieauguma 2025.gadā. Tāpat ar izmaiņām esot panākta darbaspēka izmaksu konkurētspēja Baltijas valstu līmenī.
No 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027.gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada uz 860 eiro mēnesī.
Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025.gada persona “uz rokas” saņems par 100 eiro mēnesī vairāk.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33%. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem “uz rokas” paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%.
Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025.gada plānots ieviest iedzīvotāju IIN papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.
Papildu likme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai.
IIN papildu likmi plānots ieviest no 2025.gada un tā būtu piemērojama rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi pirmā deklarācija, kurā ienākums tiktu aplikts ar IIN papildu likmi 3% apmērā, būtu iesniedzama 2026.gadā par 2025. taksācijas gadu.
Atbilstoši darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas scenārijam, pārejot no šobrīd esošās IIN pamatlikmes 20% uz 25,5%, pieaugs attaisnoto izdevumu atmaksājamie apjomi. Pieaugs summārais ieguvums no IIN attaisnoto izdevumu atgūšanas – tā piemēram, šobrīd, iesniedzot attaisnotos izdevumus par izglītību, ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem, vienai personai no budžeta tiek atmaksāti maksimāli 120 eiro gadā, tad ar jauno IIN pamatlikmi tie būs maksimāli 153 eiro gadā.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025.gadā likme būs 10 eiro par vienu tonnu CO2 un 2026.gadā 20 eiro par vienu tonnu CO2.
Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par četriem centiem, skaidro FM.
No 2027.gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.
Tā rezultātā pēc FM aprēķiniem stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027.gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) – par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) – par diviem centiem.
Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027.gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 grami) – par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gabali) – par 29 centiem.
Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par divu mililitru iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 mililitru iepakojumu – par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņi, 14 gramu iepakojums) 2027.gadā pieaugs par 28 centiem.
Priekšlikumā ir ietverts plāns atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo.
Paredzēti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, paredzot palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2025.gada, noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu – kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri un palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10%, sākot no 2027.gada.
Sākot no 2025.gada paredzēts paaugstināt izložu nodokļa likmi līdz 15% un paaugstināt azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37 000 līdz 45 000 eiro par katru kārtējo gadu.
Savukārt, sākot no 2027.gada, Izložu un azartspēļu likumā paredzēta vēl virkne izmaiņu, tostarp paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām līdz 18% un paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo līdz 12%.
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem paredzēts turpināt līdz šim noteikto nodokļu nomaksas kārtību vēl uz trīs gadiem.
Piedāvājums paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN. Tāpat ar IIN neapliks arī ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.
Nepieciešamās izmaiņas paredzēts virzīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Pēc FM aprēķiniem plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļos 2025.gadā kopumā radīs iztrūkumu budžetā 87,1 miljona eiro apmērā.
IIN izmaiņas budžetā radīs 191,1 miljona eiro iztrūkumu, pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana – 119,3 miljonu eiro iztrūkumu, neapliekamā minimuma paaugstināšana – 449,9 eiro iztrūkumu. Sacukārt IIN likmju un ienākumu sliekšņu izmaiņas budžetā dos 352,9 miljonu eiro papildu ienākumu, bet PVN atgriezeniskais efekts budžetam dos papildu 25,2 miljonus eiro.
Viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas uz pirmo līmeni budžetam dos papildu ieņēmumus 14 miljonu eiro apmērā.
PVN likmes 12% apmērā piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem budžetam radīs 17,1 miljona eiro zaudējumus.
Savukārt IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā budžetam radīs 14 miljonu eiro zaudējumus.
FM informē, ka kompensējošie pasākumi budžetam dos 103 miljonu eiro papildus ienākumu.
Akcīzes likmju paaugstināšana ļaus iekasēt papildus 33 miljonus eiro, ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas plānojas 30 miljonu eiro apmērā, nodokļu ieņēmumu pieaugums saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu aprēķināts 18,4 miljonu eiro apmērā, pāreja uz 25,5% IIN pamatlikmi ļaus papildus iekasēt 17 miljonus eiro, minimālās darba algas paaugstināšana ļaus iekasēt 17,1 miljonu eiro.
Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ļaus papildus iekasēt 3,3 miljonus eiro, auto ekspluatācijas nodokļa indeksēšana visiem transportlīdzekļiem un šī nodokļa samaksas termiņa izmaiņas ļaus iekasēt 11,4 miljonus eiro, bet izložu nodokļa likmes palielināšana ļaus papildus iekasēt 2,5 miljonus eiro.
