Valdība vienojas par budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā 0
Valdība šodien, 10.jūlijā, vienojusies par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāves.
Precīzs šī finansējuma sadalījums būs zināms tuvākajās dienās, jo ministrijām vēl jāprecizē savi pieprasījumi, tomēr FM parlamentārā sekretāre Karīna Korna informēja, ka lielākais pieprasījums bija no Satiksmes ministrijas puses. Līdzekļi esot nepieciešami Latgales attīstības programmas īstenošanai, autoceļu uzturēšanai, pārvadātāju zaudējumu segšanai.
FM valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne norādīja arī FM pieprasījumu iemaksām Eiropas Savienības budžetā, liela ietekme būšot arī Kultūras ministrijas pieprasījumam teātriem, dažādām kultūras iestādēm, Latvijas Nacionālajai operai.
Par Veselības ministrijas (VM) pieprasīto finansējumu tuvākajās dienās vēl turpināsies diskusijas. Kā ziņots, VM šā gada budžeta grozījumos vēlējās iegūt 34,6 miljonus latu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka valdība atbalstījusi nedaudz vairāk nekā 24 miljonu latu piešķiršanu, taču atsevišķi vēl tiks skatīts jautājums par desmit miljonu latu piešķiršanu saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas finansiālo situāciju.
Viņš pastāstīja, ka no ministriju pieprasījumiem nav atbalstītas tās pozīcijas, kas saistītas ar jaunu štata vietu radīšanu vai algu palielināšanu, izņemot pedagogu darba samaksu, kur par 10% paaugstināta zemākā bāzes likme.
Ministriju kopējais pieprasījumu apjoms pārsniedza 150 miljonus latu.
“Valdība šodien konceptuāli nolēma, ka 70 miljoni latu ir augšējā robeža, un pieaudzēt vai palielināt FM nav iespējams,” teica Bāne.
Korna atgādināja, ka valdības vienošanās paredz atbalstīt pasākumus, kuriem ir vienreizēja ietekme un kuri neietekmēs turpmāko gadu budžetus. Bāne piebilda, ka runa ir par pasākumiem, kurus ministrijas var nofinansēt līdz gada beigām un kas var radīt arī pozitīvu ietekmi uz bāzes izdevumiem līdz 2015.gadam.
Papildus budžeta grozījumi šogad nav plānoti.
Paredzams, ka precīzs grozījumos pieejamo līdzekļu sadalījums būs zināms nedēļas beigās.
FM informēja, ka šā gada budžeta grozījumi tiks veikti, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus attiecībā uz fiskālo disciplīnu, nodrošinot, ka izdevumu pieaugums tiek veikts atbilstoši valsts ilgtermiņa izaugsmes rādītājiem un ievērojot Eiropas Savienības noteikumus valsts budžeta deficītu 2013.gadā samazināt par 0,5%.
Ņemot vērā valdības noteikto, ka grozījumos prioritāri papildu līdzekļi tiks paredzēti vienreizējiem pasākumiem, kas nerada fiskālu ietekmi uz nākamajiem gadiem, ministriju pieprasījumi tiks precizēti atkarībā no to finansiālās ietekmes uz 2013.-2015.gada vidēja termiņa fiskālo ietvaru, kā arī tiks precizēta iespēja samazināt 2013.gada nozaru ministriju budžeta bāzi.
Tādējādi, pamatojoties uz valdības noteikto prioritāšu īstenošanu, grozījumos tika lemts piešķirt finansējumu valsts demogrāfisko problēmu risināšanai, tām aktivitātēm, kas nodrošina investīcijas valsts infrastruktūrā, kā arī sabiedrības integrācijas pasākumiem. Budžeta grozījumos prioritāri tika atbalstīti tie nozaru ministriju pieprasījumi, kas ir vienreizēji un nerada bāzes efektu uz turpmākajiem gadiem.
Pēc valdības sēdes, kā arī savstarpējām diskusijām ar nozaru ministrijām FM vēl detalizēti apkopos un precizēs valdības konceptuāli atbalstītos lēmumus un visu informāciju par atbalstītājiem pasākumiem vēlāk publicēs savā mājaslapā. FM sola, ka šāda informācija tiks publicēta līdz nedēļas beigām.
Nozaru ministrijas ir iesniegušas vairāk pieprasījumu šā gada budžeta grozījumiem, nekā pieļauj budžeta fiskālās iespējas, tāpēc FM aicina nozaru ministrijas detalizēti un rūpīgi tos skaidrot sabiedrībai.
Valdība arī pieņēma lēmumu par papildu finansējumu projektu un pasākumu īstenošanai Zemkopības ministrijas budžetā no Eiropas Savienības Lauksaimniecības garantiju fonda 15,8 miljonu latu un no Lauksaimniecības fonda aptuveni 59 miljonu latu apmērā.
Raugoties vairāku gadu šķērsgriezumā no 2007.gada, šie ir pirmie grozījumi, kas tiek plānoti ar pozitīvu ievirzi, piešķirot papildu finansējumu svarīgākajām prioritātēm.
Kā ziņots, FM ir paaugstinājusi IKP prognozi šim gadam, paredzot, ka IKP izaugsme būs 4% līmenī. Savukārt nākamajā gadā izaugsmes prognoze nav mainīta un paliek 3,7%, pieaugot līdz 4% 2014.-2015.gadā.
