Valdība uz nedēļu atliek ziņojumu par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību 0
Valdība otrdien uz nedēļu atlika informatīvā ziņojuma skatīšanu par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja, ka ministriem nav bijis laika iepazīties ar ziņojumu, tādēļ jautājums atlikts uz nedēļu.
Jau ziņots, ka pirmdien Veselības ministrija (VM) publiskoja neatkarīgu revidentu ziņojumu un no amata atbrīvoja slimnīcas valdes priekšsēdētāju Dinu Šmitu. Auditā konstatēts, ka Finanšu departamenta vadība nespēj nodrošināt kapitāldaļu turētāju – VM – ar kvalitatīvu informāciju par slimnīcas patieso finansiālo stāvokli.
VM pārmet, ka nav noteikti ne veidi, ne termiņi iekšējiem pārskatiem, kas regulāri atspoguļotu slimnīcas finanšu rezultātus; nav nodrošināti iepriekšējo finanšu periodu kļūdu labojumi; pieļautas rupjas kļūdas, iesniedzot pārskatus ārējiem lietotājiem; ir pieaugoša tendence neatgūstamiem debitoru parādiem un nav procedūras, kā novērst pacientu parādu apmēru. Pēc 2014.gada ekonomikas daļas aprēķiniem, slimnīcas finansiālais rezultāts no pamatdarbības ir -1,14 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka no amata atbrīvotajam Stradiņa slimnīcas vadītājam Šmitam šāds lēmums bija pārsteigums. “Ir neauditēts 2014.gada pārskats. No mana izpratnes viedokļa šie skaitļi ir izprotami. Ir tiešām riski – valsts galvotais aizdevums, kura termiņš pienāk 2042.gadā, ārpus tā es specifiskās lietas nevarēšu komentēt,” teica Šmits.
Viņš uzskata, ka slimnīcas finanšu situācija ir stabila.
“Manuprāt, slimnīca paliek ļoti stabilā finanšu situācijā. Ir netieši pierādījumi, mēs esam runājuši, ka mums ir nepieciešami līdzekļi slimnīcas attīstībai. Iepriekšējos trīs gados tie bija pāris simti tūkstoši, šis būtu pirmais gads, kad tie būtu pusotrs miljons. Esam runājuši ar komercbankām, mums uz ļoti labiem nosacījumiem ir apsolītas kredītlīnijas līdz pieciem miljoniem eiro, kas parāda šo finansiālo spēju,” sacīja Šmits.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir pārliecināts, ka slimnīcai ir “satraucošas maksātnespējas pazīmes”.
“Lai ilustrētu, cik nopietna ir situācija, es gribētu salīdzināt Stradiņa universitātes slimnīcu ar gaisa balonu, kurš tiek vadīts tā, kā vējš pūš, bet zeme arvien straujāk tuvojas, gaiss no balona iziet,” teica Belēvičs. Šādos apstākļos varot iestāties ārkārtīgi bīstama situācija, no tiem divi esot redzami pie apvāršņa – valsts galvotā aizdevuma atdošana un Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būve, ja Eiropas nauda nebūs attiecināmās izmaksas.
Jaunā korpusa 1.kārtas kopējais finansējums ir 74 890 870 eiro, no kura 24 076 323 eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Būvniecība pašlaik ir apturēta, jo divās no kopumā četrām ēkām konstatēti defekti.
Finanšu ministrija (FM) atturas no komentāriem par Eiropas Savienības finansējuma apguvi Stradiņa slimnīcas būvniecības projektā. FM pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. “Kad būs skaidrība par būvniecības stāvokli, tad varēsim meklēt tālākos risinājumus,” viņš norādīja.
Jau ziņots, ka neatkarīgā eksperta atzinums par Stradiņa slimnīcas jauno korpusu ir gaidāms līdz 1.aprīlim.
Projekta pirmā kārta ietver četras atsevišķas celtnes. Lietus un pēc tam ūdens sasalšanas dēļ defekti konstatēti divos lielākajos celtniecības objektos. Stradiņa slimnīca to ievērojusi un pasūtījusi ekspertīzi, kas tika iesniegta Rīgas būvvaldē, kura celtniecības darbus apturēja. Savu ekspertīzi pasūtīja arī būvkompānija. Līgums paredz, ka tiek izvēlēts trešais eksperts, kuru iesaka Latvijas Būvinženieru asociācija. Eksperts Artis Dzirkalis izvērtēs būvju konstrukciju nestspēju un ugunsdrošību.
Konkursā “A korpusa projektēšana, autoruzraudzība, būvniecības darbu veikšana un iebūvējamo iekārtu piegāde, uzstādīšana un apkalpošana garantijas laikā” uzvarēja pilnsabiedrība “SBRE” (dalībnieki – “Skonto Būve” un “Re&Re”), ar viņiem tika noslēgts iepirkuma līgums ar kopējo summu 55 621 278,48 eiro bez PVN un būvniecības darbu izpildes termiņš – 2015.gada 31.jūlijs un nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2015.gada 31.augustam.
“SBRE” projektu vadītājs Juris Pētersons iepriekš sacīja, ka jaunbūvju vai konstrukciju nojaukšana nav nepieciešama, jo atbilstību normām var panākt, tās nostiprinot. Viņš teica, ka visi ar defektu novēršanu saistītie papildu būvdarbi tiks veikti par būvuzņēmēja līdzekļiem.
