Valdība salaida grīstē. Suņu čipēšana sanākusi dārga un mazefektīva 8
Suņu obligātā čipēšana un reģistrēšana vienotajā datubāzē no iedzīvotājiem lēta un vienkārša pasākuma izvērtusies par naudas “kāšanas” instrumentu, kas pat divos gados nav sasniedzis mērķi.
Nodibinājums “Dzīvnieku policija” aprēķinājis, ka sākotnēji plānoto aptuveni divu miljonu vietā suņu īpašnieki no saviem makiem jau noskaitījuši divas reizes vairāk, taču reģistrēta tikai mazāk nekā puse dzīvnieku.
Karstās diskusijas, kas nesen norisinājās Saeimā, rāda, ka arī jaunais deputātu sastāvs kustoņu aizstāvju loģiskajos argumentos neieklausās.
Nosaka čipēšanas maksu ar desmitkārtīgu uzcenojumu
“Latvijā cilvēki mirst badā, bet jūs gribat suņus par valsts naudu čipēt,” 2008. gadā vaimanāja ierēdņi, kad “dzivniekupolicija.lv” piedāvāja dzīvnieku reģistrāciju veikt bez maksas, izmantojot valsts budžeta vai vēl labāk – Eiropas Savienības ERAF programmas līdzekļus.
Priekšlikumu noraidīja, “dzivniekupolicija.lv” juriste Inese Bāra atceras, ka bremzes nospiedusi Laimdota Straujuma kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre.
Vēl dažus gadus jautājumu vilka garumā, sak, varbūt nauda atradīsies, un tad pasākumu atdeva veterinārārstu rokās. Veterinārās klīnikas cenu par mikročipa, kura pašizmaksa bija 2,50 eiro, ievadīšanu dzīvniekam zem ādas nekautrējās uzskrūvēt pat desmitkārtīgu.
2017. gadā “dzivniekupolicija.lv” izpētīja, ka desmit pilsētu un tikpat lauku apvidu klīnikas tikai par čipu prasa 15 līdz 20 eiro. Ja pieskaita maksu par vizīti pie ārsta, kas tiek daudzviet iekasēta, un dzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē, bez 30 līdz 35 eiro ar savu duksi vetklīnikā var nerādīties.
Par dzīvnieku aizstāvju pētījumu veterinārārsti apvainojušies, bet cenas kopš tā laika daudzu klīniku mājas lapās esot grūti atšifrējamas, nosmaida I. Bāra.
“Kas ir sanācis – mēs izdarījām milzīgu darbu, lai reģistrācija notiktu bez maksas vai pēc iespējas lētāk, bet tā kļuvusi par ļoti dārgu pakalpojumu,” secina juriste. Politiķu rūpes par iedzīvotāju makiem izrādījusies tukšu salmu kulšana.
Veterinārārsti lobē biznesu
Politiķi “noairējuši” vēl vienu saprātīgu “Dzīvnieku policijas” priekšlikumu, kas palīdzētu nesadārdzināt čipēšanas maksu un reģistrācijas procesu padarītu efektīvāku.
Līdzīgi kā tas no 2016. gada jau noteikts Lielbritānijā, arī Latvijā suņu apzīmēšanu ar mikročipu ierosināja atļaut ne tikai veterinārārstiem, bet arī apmācītām personām.
“Ja pakalpojumu uzticētu dzīvnieku aizsardzības organizāciju un patversmju pārstāvjiem, tas kļūtu pieejamāks visai sabiedrībai, nevis tikai maksātspējīgākajai daļai,” norāda I. Bāra.
Alternatīvs pakalpojuma sniedzējs ievērojami samazinātu izmaksas, jo apmācītā persona būtu tiesīga veikt tikai čipēšanu un palīdzētu reģistrēt suni LDC reģistrā.
Priekšlikumu nesen Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē apsprieda vēlreiz, un atkal tas neguva vairākuma atbalstu.
Deputāts Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!” norādīja, ka uzticas tikai veterinārārstiem, un jautājumos, kas skar veterināros pakalpojumus, viedokli lai labāk pauž tikai profesionāļi, t. i., Latvijas Veterinārārstu biedrība.
Savukārt vetārsti lika galdā ar faktiem nepierādītus argumentus par riskiem, kādus varētu radīt paplašināts čipētāju loks, kā arī atsaucās uz runām par britu nožēlu pieņemtā lēmuma dēļ.
“Acīmredzot vetārstu lobijs bija spēcīgāks par mūsu argumentiem, kuru, kā man šķita, ir tik daudz, ka jebkuram saprātīgam cilvēkam kļūst skaidrs, ka ar apmācītām personām reģistrācijas process tikai iegūtu,” spriež juriste.
Vetārstiem tik tiešām būtu ko zaudēt, ja čipēt atļautu arī apmācītām personām. Ja izmanto “dzivniekupolicija.lv” formulu, par suņu apzīmēšanu no iedzīvotājiem līdz šim iekasēti aptuveni 4,5 miljoni eiro; kad reģistrācija būs veikta visiem suņiem, summa sasniegtu apmēram deviņus miljonus.
Krietni mazāki cipari sanāk, ja šo pakalpojumu uzticētu apmācītai personai – apzīmēšana ar mikroshēmu izmaksās trīs līdz piecus eiro, datu reģistrēšana LDC datubāzē – 3,50 eiro.
“Spiedīs” uz kontroli
Reģistrācijas rezultāti atklāj nepilnības suņu uzskaitē. Eiropā pieņemts rēķināt uz katriem desmit iedzīvotājiem vienu suni, tāpēc Latvijā jābūt vismaz 205 265 suņiem.
6. martā LDC reģistrēti 127 789. Datubāzē redzams, ka 13 novados sasniegti 90 līdz 100%, bet 18 novados reģistrēto suņu skaits prognozēto ciparu pat pārsniedz.
Par līderiem izvirzījusies Rucava, kur ar mikroshēmu sānos nu ir 167% kustoņu, Naukšēnos – 154%, Tērvetē un Vārkavā – 139%, Ciblā – 133%.
Skaitļi liek domāt, ka suņu ir daudz vairāk par 200 tūkstošiem un formula 1:10 mums neder. I. Bāra rēķina, ka kopējais skaits varētu vismaz pusotru līdz divas reizes pārsniegt pēc formulas veikto aprēķinu un vairāk nekā trīs reizes Veterinārārstu biedrības nosauktos 80 tūkstošus.
Pat neņemot vērā skaitīšanas kļūdu, suņu reģistrācijas rezultāti lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vēl atrodas visai tālu no galamērķa.
Rīgā, kas ir pašvaldība ar lielāko lolojumdzīvnieku skaitu, līdz šā gada sākumam reģistrēti 33 153 jeb 49% suņu, kūtri šis process notiek arī citās lielajās pilsētās: Daugavpilī reģistrēti 41%, Jelgavā – 58%, Liepājā – 46%, Jūrmalā – 60%, Valmierā – 43%, Jēkabpilī – 43%, Ventspilī – 59%, Rēzeknē – 35%.
Nav lielu cerību, ka jelkad tiksim līdz simtprocentīgai reģistrācijai, jo pagājušajā gadā krietni sarucis LDC datubāzē ierakstīto suņu skaits.
Visaktīvāk reģistrācija notika gadu pirms obligātā noteikuma, ka katram sunim jābūt čipētam un reģistrētam: 2016. gadā datubāzē nonāca 45 542, 2017. gadā – 39 963, bet pērn – 16 528 suņi.
Arī patversmēs joprojām lielākā daļa dzīvnieku nonāk bez mikročipa un nereģistrēti. Pērn no desmit patversmēs uzņemtajiem 2625 suņiem lielākā daļa jeb 1825 nebija čipēti.
Liela daļa atbildības par nereģistrētiem suņiem jāuzņemas arī audzētājiem. Latvijas kinoloģiskās federācijas vadītāja nemaz neslēpjot, ka audzētāji neievēro Ministru kabineta noteikumus Nr. 277, kas nosaka, ka atsavināšanas laikā suns jāreģistrē uz atsavinātāja vārda.
“Precīzāk nevar pateikt, bet viņi to ignorē un reģistrāciju atstāj īpašnieka atbildībā, savukārt Pārtikas un veterinārais dienests piever acis un nereaģē,” stāsta juriste I. Bāra. Kā speciāliste, kas no 2004. gada piedalās suņu čipēšanas un reģistrācijas kārtības izstrādē, cīnījusies par tās ieviešanu un arī tagad seko līdzi realizācijas gaitai, viņai nereti nolaižas rokas.
Arī tagad, kad Saeimā izskanējis priekšlikums nevis atļaut čipēšanu apmācītām personām, bet pastiprināt kontroli, I. Bāra smagi nopūšas: “Cik tas maksās un kāds būs rezultāts?”
