Valdība prasa lielāku teikšanu skolu reformā 0
Jau nākamgad valdība varēs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu klasē. Ja kāda pašvaldība gribēs saglabāt klasi, kur skolēnu ir mazāk nekā prasīts, par skolotāju darbu šajā klasē pašvaldībām būs jāmaksā pašām.
To paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Kā zināms, valdība jau iepriekš bija noteikusi minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, taču Satversmes tiesa šo valdības lēmumu atcēla, norādot, ka Saeima ministriem nav uzdevusi regulēt skolēnu skaitu. Nu izstrādāti attiecīgi grozījumi Izglītības likumā, kas šādas pilnvaras valdībai dos. Turklāt šie grozījumi iekļauti tā sauktajā valsts budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka par tiem Saeima lems steigā, tikai divos lasījumos.
Cik tieši skolēniem klasē būs jābūt, to vēlāk lems valdība, pieņemot attiecīgus noteikumus. Plānotie grozījumi Izglītības likumā arī paredz, ka valsts, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, tomēr piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā klasēs, kur trūkst skolēnu. Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, “skolām būs jāizpilda vai nu kvalitātes, vai kvantitātes kritēriji”. Taču kādiem tieši kvalitātes kritērijiem skolai būs jāatbilst, lai kvalificētos mazo klašu līdzfinansēšanā, pagaidām nav zināms, jo kritēriji vēl top.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vakar valdības sēdē norādīja, ka pašvaldību pārstāvji piekrituši, ka valdība varēs skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijus noteikt tikai vidusskolas klasēm, nevis visām, kā izriet no gaidāmajiem grozījumiem likumā. K. Šadurskis atbildēja, ka 1. līdz 6. klasei prasības netikšot izvirzītas, taču pēdējām pamatskolas klasēm jau arī būs jāatbilst gan kvalitātes, gan arī kvantitātes prasībām. Tās gan nebūšot tik striktas kā vidusskolas klasēm.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, kurš bija apstrīdējis Satversmes tiesā iepriekš valdības izdotos noteikumus par skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, uzskata, ka tagad iecerētā kārtība būs labāka nekā iepriekš viņa apstrīdētā. Tagad pašvaldības drīkstēs pašas finansēt kritērijiem neatbilstošas klases, kamēr iepriekš bija liegts tādas atvērt. Novada vadītājs gan bažījas par to, cik strikti noteikumi tiks izvirzīti 7. līdz 9. klasēm. Tāpat G. Libeks norādīja, ka būs grūti vienoties par skolām izvirzāmajiem kvalitātes kritērijiem un arī pašai IZM būšot grūti tos noformulēt.
Iecerētie grozījumi Izglītības likumā dod valdībai arī tiesības noteikt kārtību, kādā finansiāli atbalstīs pedagogus, kuri skolas reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē darbu. Likumprojektā noteikts, ka pēc darba zaudēšanas pedagogs vēl pusgadu varēs saņemt algu, kāda pelnīta skolā.
Plānotās izmaiņas ļaus arī valstij pārtraukt segt internātskolu uzturēšanas izdevumus. Likumprojektā citstarp teikts, ka pašvaldībām, kuru padotībā ir internātskolas, līdz 2018. gada 28. februārim jāpieņem lēmums par internātskolu likvidāciju vai reorganizāciju, kas būs jāpabeidz līdz 31. augustam. Pašvaldību speciālās internātskolas un attīstības un rehabilitācijas centrus gan turpinās finansēt no valsts budžeta.
