Briest nākamā skolu reforma: “Reorganizācijas un likvidācijas process skars aptuveni 10% izglītības iestāžu” 202
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvāko četru gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. To paredz valdības rīcības plāna projekts, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau sākusi veidot darba grupu, kurai vajadzētu izlemt, kurām skolām nepieciešamas pārmaiņas un kā tās panākt.
Rīcības plāna projektā teikts: “Reorganizācijas un likvidācijas process skars aptuveni 10 procentus izglītības iestāžu, tādējādi veicinot izglītības kvalitāti, izglītojamo drošību un labsajūtu, celtu zemākās mēneša darba algas likmes pedagogiem un pedagogu darba slodzi, vienlaikus nodrošinot aizdevumu un grantu iespējas pašvaldībām skolu mācību vides uzlabošanai.” Izpildes termiņš šim plāna punktam ir 2026. gada 30. jūnijs.
Tā kā šobrīd Latvijā ir 647 vispārējās izglītības iestādes, var secināt, ka pārmaiņas skars aptuveni 60 skolu. No 42 speciālās izglītības skolām reformu rezultātā vajadzētu palikt vien 31, taču atlikušās tikšot uzlabotas.
Neraugoties uz plāna projektā rakstīto, izglītības un zinātnes ministres padomnieks stratēģiskajā komunikācijā Sergejs Ancupovs “Latvijas Avīzei” teic, ka par konkrēto slēdzamo vai reorganizējamo skolu skaitu pagaidām runāt pāragri: tiek veidota īpaša darba grupa, kura darba rezultātā izkristalizēsies tas, cik skolu varētu skart pārmaiņas.
Skolu paliek aizvien mazāk
Kā zināms, skolu tīklu Latvijā kārto jau ilgstoši, un pēdējo gadu laikā skolu skaits jau būtiski sarucis. Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2010. gadā Latvijā bija 858 skolas, tātad to skaits tagad sarucis par vairāk nekā diviem simtiem. Visu šo laiku, kamēr skolu skaits sarūk, pedagogi sūrojas par pārāk mazām algām, bet politiķi sola tās celt, kad būs sakārtots skolu tīkls. Arī tagad, runājot par pedagogu algu celšanas grafiku, IZM pauž, ka tā izpilde būs atkarīga no skolu tīkla optimizācijas.
Taču patiesībā ar skolu slēgšanu un reorganizāciju IZM cer arī novērst skolotāju trūkumu.
Kā pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Gribam izveidot skolu tīklu, kas centrēts uz bērnu un ir cilvēkresursu efektīvs.”
Arī Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs, kurš jau ticies ar IZM pārstāvjiem, lai runātu par iespējām sakārtot skolu tīklu viņa pārstāvētajā novadā, stāsta: “Ministrijā uz šo procesu raugās no vienas perspektīvas – kā nodrošināt 7.–9. klases ar pedagogiem, bet vismaz pagaidām mūsu novadā pedagogu pietiek. Tāpēc mēs uz skolu tīkla optimizāciju raugāmies no citas perspektīvas: šobrīd, piemēram, atalgojuma ziņā ir ļoti liela plaisa starp lielajām skolām, kas ir pašpietiekamas, un mazajām. Šāda plaisa būtu jāmazina.”
A. Čakša arī atzinusi, ka no izglītības nozares finansējuma daudz naudas aiziet telpu uzturēšanai, bet maz nozarē strādājošo cilvēku algām.
Optimizācija celšot izglītības kvalitāti
Kā un pēc kādiem kritērijiem skolu skaitu samazinās? Iecerēts, ka tiks noteikts minimālais izglītojamo skaits dažādās izglītības pakāpēs un kvalitātes kritēriji vidusskolām, balstoties uz vispusīgu datu analīzi sadarbībā ar pašvaldībām.
IZM plāno izveidot darba grupu, kurā strādās arī pašvaldību pārstāvji un kuras viens no uzdevumiem būšot saprast, kāds atbalsts vietvarām vajadzīgs, lai veiksmīgāk kārtotu skolu tīklu. S. Ancupovs sola, ka skolu tīkls tiks kārtots sadarbībā ar pašvaldībām.
“Galvenais uzdevums – nodrošināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību visā Latvijā. Bērnu interesēm jābūt pirmajā vietā. Mēs zinām, ka vietām izglītības kvalitāte neatbilst nepieciešamajam līmenim. Otrs kritērijs – tīklam jābūt resursu efektīvam. Nedrīkst turpināt valsts un pašvaldību līdzekļu izšķērdēšanu, finansējot ekonomiski un pedagoģiski nepamatotu pašvaldību skolu tīklu,” tā S. Ancupovs.
No IZM puses šajā darba grupā strādās Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa un Ramona Urtāne, kas ir izglītības programmas “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētāja, bet nu kļuvusi gan par Izglītības departamenta vecāko eksperti, gan arī par A. Čakšas ārštata konsultatīvo darbinieci vispārējās izglītības jautājumos. R. Urtāne uzsver, ka viņai ir pieredze skolu tīkla kārtošanā, strādājot Cēsu un Saulkrastu novada domēs.
Arī R. Urtānes ieskatā skolu tīkla optimizācija nepieciešama, lai celtu izglītības kvalitāti, lai katram bērnam būtu iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Patlaban R. Urtāne pētot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumus par izglītību dažādās valstīs, lai saprastu, kā panākt, lai vecāki un bērni izvēlas savas pašvaldības skolu, jo tā sasniedz katra bērna vajadzības un sniedz izaugsmi. Tāpat svarīgi noskaidrot, kāds ir veiksmīgākais atbalsts pašvaldībām: kādām būtu jābūt nacionāla līmeņa vadlīnijām par ilgtspējīga lēmuma pieņemšanu, skolu tīkla piemēriem, padziļinātai datu analīzei u. c., kā arī kuru valstu skolu tīkla reformas ir sasniegušas savu mērķi un kāpēc.
Klasē ne mazāk par septiņiem skolēniem
Iecerēts, ka martā darba grupai jābūt izstrādātai “ceļa kartei”, kā optimizēt skolu tīklu, bet līdz jūnija beigām katrai pašvaldībai jābūt padziļinātai datu analīzei par tās teritorijā esošajām izglītības iestādēm un modelim, kā sakārtot skolu tīklu.
IZM pārstāvji sola, ka neviens nelikšot pārplānot skolu tīklu tām vietvarām, kam jau ir optimāls skolu tīkls. Tiesa, visticamāk, bez skolu slēgšanas un reorganizācijas varēs iztikt tikai Pierīga, kur aug iedzīvotāju skaits un kur izglītības iestādēm tieši jāpaplašinās. Iespējams, darba grupā pat tiks veidota kāda apakšgrupa, kurā spriedīs, kā uzlabot skolu infrastruktūru šajos novados.
Toties tālāk no Rīgas ir daudz pašvaldību, kurās skolu tīkls jākārto tāpēc, ka situācija novados mainījusies pēc to apvienošanas. Piemēram, jau pieminētais Smiltenes novads ilgstoši tika minēts kā labais piemērs, kur skolu tīkls jau sakārtots, bet novada Izglītības pārvaldes vadītājs E. Roslovs atzīst: “Jā, Smiltenes pilsētā 2016. gadā bija liela reforma: tika apvienotas trīs skolas, bet tagad, pēc novadu apvienošanas, novadā ir vairākas mazas skolas, par kuru nākotni ir jādomā.”
Drīzumā sabiedriskai apspriešanai tiks nodota novada izglītības attīstības stratēģija, taču jau tagad skaidrs, ka pirmsskolas netiks reformētas, taču daļu pamatskolu un sākumskolu var skart kādas izmaiņas. “Klasē nevajadzētu būt mazāk par septiņiem skolēniem,” tā E. Roslovs.
Karte bija, kartes taps
Šoreiz skolu tīkla optimizācija plānota sadarbībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas savukārt atbildīga par to, lai skolu tīkla reformas būtu saskaņotas ar ceļu tīklu un optimālām skolēnu pārvadāšanas iespējām.Secināt, kā veidot optimālāko skolu tīklu, varētu palīdzēt arī skolu tīkla karte, kura top LPS un kurā būs redzams attālums starp skolām – ne tikai kilometros, bet arī ceļā patērētais laiks. Tāpat būšot redzams, cik skolotāju strādā katrā skolā, kāda ir viņu darba slodze un vidējais vecums, kas arī var palīdzēt saprast, kāda tad ir katras skolas ilgtspēja.
S. Ancupovs teic, ka vismaz pagaidām IZM nav plānojusi pasūtīt izstrādāt ideālo skolu tīklojumu kādam ārpus ministrijas.
Par to jautāju, jo 2017. gadā IZM pasūtīja optimālā skolu tīkla izveidi, ko veica ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Tajā bija redzams skolu skaits un atrašanās vieta, ceļā patērētais laiks starp Latvijas pilsētām, bet būtiski skolu tīkla kārtošanu šādas skolu kartes tapšana neveicināja.
Jautāts, vai viņa izstrādātās kartes derētu arī tagad, J. Turlajs atbild: “Kaut kādas lietas noteikti var izmantot, neraugoties uz to, ka notikusi novadu apvienošana, jo, izstrādājot plānu, nevadījos pēc novadu administratīvajām robežām, bet pēc iedzīvotāju blīvuma dažādās teritorijās. Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies un nekas labāk noteikti nav kļuvis: iedzīvotāju skaits sarucis vēl vairāk, jo sevišķi lauku novados.”
Viņaprāt, kaut skolu skaits samazinājies, radikālas izmaiņas tomēr nav notikušas. Piemēram, slēgtās skolas pārtapušas par citu skolu filiālēm, bērni tur turpina mācīties, nevis tiek vesti uz tālāku lielāku skolu.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai skolu tīkla optimizācija tiešām dos tādu ietaupījumu, lai varētu celt skolotāju algas un vai skolotāju trūkums mazināsies. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vismaz daļa slēgto skolu skolotāju nepāriet darbā uz citām izglītības iestādēm.
