Valdība piešķir naudu zinātnes izstādei: vai tiešām arī šis ir “neparedzēts gadījums”? 2
Valdība kārtējo reizi patukšojusi valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šoreiz neparedzēts gadījums ir zinātniskas izstādes rīkošana, apdrošināšanas polišu apmaksa Latvijas izlases hokejistiem un jaunu amata vietu veidošana Latvijas vēstniecībās.
Divus lūgumus piešķirt naudu, kas paredzēta neparedzētu izdevumu segšanai, bija iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Vispirms tā lūdza 50 000 eiro Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), lai tā varētu sarīkot Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) izstādi „Zinātnes paātrinātājs”, kas no 12. maija līdz 4. jūnijam paredzēta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Ja naudu nepiešķirs, izstāde nevarēs notikt, valdībai ziņoja IZM, kā arī skaidroja, ka izstādes mērķis ir paaugstināt Latvijas sabiedrības izpratni par Latvijas iestāšanās CERN nozīmību, kā arī izglītot sabiedrību par inovatīvām tehnoloģijām un sekmēt interesi par eksaktajām jomām. Tam varētu piekrist, taču nav saprotams, vai tiešām izstāde ir “neparedzēts gadījums”? IZM uzskata, ka izstāde ir valstiski īpaši nozīmīgs pasākums, tāpēc tai atbilstoši normatīvajiem aktiem varēja prasīt naudu no budžeta programmas neparedzētiem izdevumiem.
Toms Torims, kurš vienlaikus ir RTU profesors, CERN zinātniskais līdzstrādnieks un izglītības un zinātnes ministra padomnieks zinātnes jautājumos, skaidro, ka šajā gadījumā nekādi nebūtu bijis iespējams finansējumu izstādei atvēlēt, plānojot šā gada budžetu, jo CERN gatavību atvest izstādi uz Latviju paudis salīdzinoši nesen. “Tā ir forša lieta, mums tā jāņem ciet, citādi aizvedīs uz Igauniju,” apgalvo T. Torims. Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja uzzināt, izcēlies Visums un iepazīties ar CERN fundamentālās fizikas pētījumiem. Būs iespējams izzināt Lielo sprādzienu, daļiņu un matēriju zonas, atklāt Visuma noslēpumus, iepazīt Lielo hadronu paātrinātāju un uzzināt, kur ikdienā sastopami zinātniskie atklājumi. Skolēnu grupām nodrošinās bezmaksas ekskursijas gidu pavadībā latviešu valodā.
Arī attiecībā uz finansējuma prasīšanu hokejistu polisēm, kas būs 75 000 eiro vērtas, IZM atzīst, ka šis nav neparedzēts gadījums, bet gan valstiski nozīmīgs pasākums. Tieši šādā ceļā rast naudu polisēm esot nolēmusi Nacionālā sporta padome.
Vēl vairāk attiecīgo budžeta programmu patukšoja valdības lēmums piešķirt 121 383 eiro, lai nodrošinātu finansējumu divu amata vietu izveidošanai un uzturēšanai Latvijas vēstniecībās Indijā un Ķīnā. Prasot papildfinansējumu, Ārlietu ministrija valdībai skaidrojusi, ka papildu amata vietas nepieciešamas saistītā ar strauji augošo Latvijas vīzu pieprasījumu – daļu no tām prasa potenciālie Latvijas augstskolu studenti.
Pieprasījumu pēc papildfinansējuma iesniedza arī Veselības ministrija, taču tā bijusi vispieticīgākā un no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem” saņēmusi tikai 7007 eiro. Nauda nepieciešama, lai segtu izdevumus par medicīniskajiem pakalpojumiem, kas sniegti patvēruma meklētājiem.
Bet cik tad naudas pēc visiem šiem tēriņiem palicis attiecīgajā budžeta programmā, kas primāri tomēr paredzēta, piemēram, dabas stihiju seku novēršanai? Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis atbild, ka šā gada valsts budžetā neparedzētiem izdevumiem bija paredzēti 43,5 miljoni eiro.
Jau pirms šodienas valdības lēmuma no šīs naudas bija iztērēti 8,7 miljoni eiro apmērā šādiem pasākumiem: 200 tūkstoši eiro, lai nodrošinātu tiesas spriedumu izpildi un zaudējuma atlīdzību, kas nodarīta ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību; 300 tūkstoši eiro piešķirti pašvaldībām par atskurbtuvju uzturēšanu un par nenoskaidrotu mirušu personu apglabāšanu; 400 tūkstošo atvēlēti eiro citiem mērķiem, piemēram kompensācijām sērgu dēļ izkaujamo dzīvnieku īpašniekiem, vienreizējiem sociālajiem pabalstiem trīnīšu vecākiem. Savukārt informācija par to, kur palikusi lielākā naudas daļa – 7,8 miljoni eiro – ir klasificēta.
