Valdība pieņem valsts pārvaldes ētikas pamatprincipus 0
Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumus par valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipiem, kuros atrunāts arī attiecības ar lobiju.
Valsts kancelejā skaidroja, ka vienota valsts pārvaldes ētikas kodeksa izstrādes nepieciešamība pēdējos desmit gados norādīta vairākos attīstības plānošanas dokumentos, tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt vienotu valsts pārvaldes vērtību un ētikas principu kodeksu. Tāpat nepieciešams ieviest lobēšanas atklātības pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos vai publiskās varas subjektu kopīgajā ētikas kodeksā.
“Lai attīstītu valsts pārvaldes vienotību un stiprinātu labu pārvaldību, nepieciešama kopīga izpratne par to, kādas ir valsts iestādēm kopīgas virsvērtības un kāda nodarbinātā rīcība ir pareiza, bet no kādas jāatturas,” atzina Valsts kancelejā.
Minētie noteikumi attiecas uz Ministru kabinetam padotajām iestādēm un tajās nodarbinātajiem, kas ietver gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan arī citas iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta padotībā. Ieteikumi attiecas arī uz valsts specializēto civildienestu un ierēdņiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ieteikumi arī attiecas uz Ministru kabineta padotībā esošajām iestādēm, kuras neietilpst tiešajā valsts pārvaldē.
Noteikumos arī piedāvāta atsevišķa sadaļa par atklātību saziņā ar lobētājiem. Noteikumi paredz, ka saziņā ar lobētāju tiek ievērots atklātības, vienlīdzības un godprātības princips. Visiem ieinteresētajiem lobētājiem tiks nodrošināta vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju un sazināties ar iestādi un tās nodarbinātajiem.
Tāpat nodarbinātajam būs jāinformē tiešais vadītājs vai iestādes vadītājs par paredzamo tikšanos ar lobētāju, kā arī jādara zināma informācija, kas saņemta no lobētāja.
Iestādei būs arī jāsniedz informācija par lobētājiem, ar kuriem notikusi saziņa, – kādu personu intereses viņi pārstāv, viņu izteiktajiem priekšlikumiem un kādā veidā tie ņemti vērā. Ja lēmuma izstrādē vai pieņemšanā tiks ņemts vērā lobētāja priekšlikums, tas būs norāda ar šo lēmumu saistītajā dokumentā, un, ja iespējams, jānodrošina tā publiska pieejamība.
Noteikumos ir ietverts “interešu konflikta” jēdziens, kas paredz nepieļaut nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informēt par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai.
Ar noteikumiem arī reglamentēta valsts pārvaldes darbinieku rīcība ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas. Ar noteikumiem noteikts, ka, paužot viedokli ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas, tai skaitā sociālajos tīklos, “nodarbinātais tiecas sniegt pārbaudītu informāciju par valsts pārvaldi un izteikties cieņpilni, veicinot izpratni par valsts pārvaldes lomu un darbu”.
