Valdība piedāvā brīvprātīgo piespiedu vakcināciju: noliktavās gaida 700 tūkstoši vakcīnu, Igaunijā jau “trešais vilnis” 49
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieslietu ministrija (TM) nedēļas laikā ir izstrādājusi grozījumus “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, kurus vakar akceptēja valdība, bet kuri vēl jāpieņem Saeimai.
Valdība vienojās, ka lūgs parlamentam tos pieņemt steidzamības kārtā. Grozījumi paredz, ka izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs nevarēs strādāt, ja cilvēks nebūs vakcinējies pret kovidu vai to pārslimojis un ieguvis sertifikātu. Plānots, ka likums varētu stāties spēkā 1. oktobrī.
TM uzskata, ka likumā ir ieviesta jauna pieeja kovida pārvaldībā, lai rudenī slimnīcas atkal nebūtu pārpildītas ar pacientiem. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka noliktavās atrodas 700 tūkstoši neizmantotu vakcīnu devu un ka Igaunija jau ziņojot par trešo kovida vilni, kas neies secen arī Latvijai.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs prognozē, ka Eiropas Savienības valstīs Covid-19 mutācija “Delta” augusta sākumā jau tiks konstatēta 70% no visiem kovida saslimšanas gadījumiem, bet gada beigās pat 90 procentos gadījumu. Šobrīd vīrusa sekvencēšanas dati rāda, ka Latvijā šī mutācija jau patlaban ir konstatēta vairāk nekā 65% no Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita.
Likums ir papildināts ar jaunu nodaļu “Drošu pakalpojumu, drošas darba vietas nodrošināšana un darba organizācija”, tajā paredzot nosacījumus un prasības, kādas jāievēro, organizējot darbu un sniedzot pakalpojumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Tajā nekur nav pieminēta obligātā vakcinācija, bet ir norādīts, ka ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un izglītības jomā drīkstēs strādāt tikai tādas personas, kuras ir vakcinētas pret kovidu vai to pārslimojušas un ieguvušas Covid-19 sertifikātu, kas likumā ieguvis jaunu nosaukumu – sadarbspējīgo sertifikāts.
Jomās ārpus izglītības, veselības un sociālās aprūpes darba devējam būs tiesības individuāli vērtēt, vai darbinieka pienākumi rada inficēšanās risku, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu.
Drīkst vienoties par pārejas periodu
Likumā ir iekļauti četri kritēriji, kad ir jābūt sadarbspējīgajam sertifikātam. Piemēram, ja darbinieki ilgstoši kontaktējas telpās. Ja darbiniekam, ņemot vērā šos kritērijus, nav sertifikāta, tad darba devējam ir tiesisks pamats darba attiecību pārtraukšanai.
Taču abas puses var vienoties par pārejas periodu – trim mēnešiem, kuru laikā darbinieks vakcinējas un, kamēr tas nav izdarīts, var tikt pārcelts citā amatā, kur netiek apdraudēta pārējo kolēģu veselība. Likumā ir noteikta arī kārtība, kā darbinieks ir atlaižams no darba. Likums aizsargā grūtnieces un jaunās māmiņas, kas baro savu mazuli ar krūti, jo viņas nedrīkst atbrīvot no darba, ja nav sertifikāta.
Kā zināms, Covid-19 sertifikātam bez vakcinēšanās un pārslimošanas ir paredzēta arī trešā iespēja, kad to izsniedz, proti, tad, ja ir veikts kovida tests, bet sadarbspējīgais sertifikāts tādu variantu neparedz, izņemot divus gadījumus. Proti, līdz 31. decembrim dota iespēja vakcinēties tikai tiem, kuri strādā lielās iestādēs un vēl nav paspējuši sapotēties. Taču šajā gadījumā PCR tests ir jāveic par saviem līdzekļiem. Izņēmums ir arī tiesneši un tiesu darbinieki, jo viņiem noteiktos apstākļos atļauts strādāt klātienē arī tad, ja saņemts negatīvs tests.
Par to, ka šāda iespēja nav dota arī citās nozarēs strādājošajiem, iebilda Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Vanaga pastāstīja, ka arodbiedrība esot aptaujājusi 5700 pedagogu, nosūtījusi valdībai 15 priekšlikumus, no kuriem Ministru kabinets ņēmis vērā tikai divus.
Pedagogi uzskata, ka ir jāvakcinējas, bet tas jādara brīvprātīgi, turklāt jāļauj strādāt arī tiem, kas veikuši kovida testu un saņēmuši negatīvu rezultātu. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka tests nav vakcīna, kas pasargā no saslimšanas.
Kompensēs vakcīnu nodarīto kaitējumu veselībai
Kaut gan likums ļaus darba devējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā prasīt, lai darbiniekiem būtu pieminētais sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, tomēr darba devējam ir dots pienākums vērtēt katru gadījumu, kad kolēģim nav sertifikāta. Tad strādāt klātienē varēs tikai tad, ja nav iespējams strādāt attālināti vai arī attālinātā pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.
Likums liek valsts institūcijām un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt publiski pieejamu informāciju, lai ikviens var pārliecināties, ka pakalpojums ir epidemioloģiski drošs, jo to sniedz persona, kurai ir pieminētais sertifikāts, un šo pakalpojumu arī saņem cilvēks, kurš ieguvis šādu sertifikātu. Ja pakalpojumu saņem cilvēks, kuram nav šī sertifikāta, arī tas jānorāda publiski.
TM un valdība kopumā uzskata, ka šie likuma grozījumi atbilst Satversmei, jo tā paredz, ka cilvēktiesības var ierobežot likumos paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, tajā skaitā sabiedrības drošību kopumā. “Valsts pienākums pandēmijas laikā aktīvi rīkoties apdraudējuma novēršanai izriet no Satversmes un Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem,” norādījusi Tieslietu ministrija.
Vakcinācija darba vidē ir pamatota ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto personu pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, kā arī darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību nepakļaut darbiniekus bioloģisko aģentu radītajam riskam veselībai, kas šajā gadījumā ir inficēšanās risks.
Likumā ir norādīts, ka valsts pienākums ir kompensēt izdevumus, kas radušies, ja personai no vakcīnas ir radies smags kaitējums veselībai. Veselības ministrs Pavļuts informēja, ka Veselības ministrija izstrādās noteikumus, kādos gadījumos šī kompensācija tiks izmaksāta no Ārstniecības riska fonda.
