Māris Antonevičs: Nespēja paredzēt sabiedrības reakciju ir kļuvusi par vienu no krīzes iemesliem 88
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī nav pirmā reize, kad premjers Krišjānis Kariņš un viņa vadītais Ministru kabinets iekrīt pašu izveidotās lamatās, iedomājoties, ka viņi ir izgudrojuši sasodīti labu plānu, kuru atliek tikai skaļi un pārliecinoši izziņot, lai viss tieši tā arī notiktu. Nespēja paredzēt sabiedrības reakciju un pieļaut atkāpes no savām iedomām ir kļuvusi par vienu no krīzes iemesliem, savukārt agrāk izteiktie apgalvojumi un solījumi ļauj vairot neapmierināto pulku un skaļus protestus: “Bet jūs taču teicāt!”
Pagājušā gada 16. decembrī valdības vadītājs uzstājās ar paziņojumu par to, ka drīz Latvijas iedzīvotājiem būs pieejamas vakcīnas pret Covid-19, un aicināja izmantot šo iespēju, tiklīdz tā radīsies. “Es gribu vēlreiz atgādināt, ka vakcīna būs pilnīgi brīvprātīga,” īpaši uzsvēra Kariņš.
Ieciklēšanās uz vārdu “brīvprātīga” bija uzkrītoša, jo tas tika atkārtots gandrīz katru reizi, sniedzot informāciju par vakcinēšanos, piemēram, oficiālajā valsts interneta lapā “covid.gov.lv”, kur apkopota visa svarīgākā informācija par Covid-19 un cīņu pret to. Savukārt šī gada 13. maijā Kariņš preses konferencē pauda nostāju, ka ir jāizvairās no “nevakcinēto personu diskriminācijas”.
Citāts no ziņu aģentūras LETA: “Viņš norādīja, ka patlaban Eiropas Savienības līmenī tiek diskutēts par to, kā nediskriminēt personas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas nevakcinēties pret Covid-19. Kariņš pauda pārliecību, ka šajā jautājumā ir jāizvairās no diskriminācijas.”
Grūti saprast, vai šī nostāja bija, kā tagad moderni teikt, zinātnē balstīta un ekspertu ieteikta (ja tā, tad vēl sliktāk) vai drīzāk jau politiski motivēta, bet nu tas ir gan pamatīgi “iegriezis” vakcinācijas procesam, gan radījis milzīgu pretestību lēmumiem, kas tomēr nosaka, ka vismaz daļai sabiedrības grupu vakcinācija būs obligāta un arī ierobežojumu nevakcinētām personām kļūs tikai vairāk.
Nupat parādījies arī ierosinājums noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19. Sākotnējais solījums par “brīvprātīgumu” ir bijušas lamatas, no kurām pašiem to izlicējiem ārā nākas līst ar asiņainām rētām.
Tāds pats ir Kariņa apgalvojums, kuru viņš 18. augustā izteica intervijā Latvijas Televīzijai: “Augot saslimstībai, vakcinētiem cilvēkiem dzīve nemainīsies, nevakcinētiem cilvēkiem, domājams, būs aizvien vairāk ierobežojumu.” Šoreiz vispār nav iemesla domāt, ka tas būtu bijis kāds ekspertu redzējums, jo viņi jau tolaik bija pārliecināti, ka bez stingriem ierobežojumiem, kas skar visu sabiedrību, visticamāk, neiztikt.
Līdz oktobra sākumā infektologs Uga Dumpis skaidri norādīja, ka “saslimst arī vakcinētie un inficē arī vakcinētie”, lai gan viņi krietni retāk slimo smagi un nonāk slimnīcās, tomēr, ja mērķis ir pārraut vīrusa izplatības ķēdi, tad pulcēšanās ierobežojumi jāattiecina uz visiem. Valdība atkal iekrita savu ilūziju lamatās, turklāt vēl ļāva tām stingrāk savilkties, pretēji mediķu ieteikumiem sākotnēji pieņemot paši savu vīrusa apkarošanas plānu. Jau pēc nedēļas nācās atzīt, ka tas tomēr nedarbojas un nāksies vien spert stingrākus soļus.
Skaidrs, ka šobrīd sašutusi ir cita grupa – vakcinētie, kuri bija pārliecināti, ka viņiem pandēmija ir beigusies, ja jau valdība tik nepārprotami teikusi, ka “dzīve nemainīsies”. Ne jau visi, protams, ir dusmīgi, jo daudzi mediķu argumentus saprot, tomēr šī situācija politiski Kariņam (un arī veselības ministram Danielam Pavļutam) ir pat nepatīkamāka, jo šī sabiedrības daļa, visticamāk, vairāk pārklājas ar “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par” elektorātu, tātad var vairāk atsaukties uz nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Acīmredzot, lai mazinātu šo ietekmi, valdība šobrīd izliek sev nākamās lamatas, ar lielu varbūtības devu tajās atkal iekrist. Proti, tiek apgalvots, ka viss beigsies tieši 15. novembrī, tālāk jau “zaļais režīms”, kur ierobežojumi un apgrūtinājumi skar tikai nevakcinētos. Protams, tas būtu skaisti – tieši pirms valsts svētkiem un tā… Bet vai ar šīm četrām nedēļām pietiks? Diez vai kāds to šobrīd pavisam droši var pateikt.
Ja palasa mediķu komentārus, tur zīmējas pesimistiskāka aina. Neviens nav licis premjeram un ministriem saukt tik konkrētus datumus un izteikt tik pārliecinošus apgalvojumus. Tā ir viņu pašu izvēle un arī pašu atbildība, bet tad nevajag brīnīties, ka atkal vairojas neapmierinātība un dusmas.
