Valdība noraida visus opozīcijas priekšlikumus budžeta projektam 1
Ministru kabinets otrdien ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2020.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā, bet atbalstīja koalīcijas priekšlikumu mainīt vairākas detaļas plānotajā jaunajā partiju finansēšanas modelī.
Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņēmusi 324 priekšlikumus.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.
Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
Valdība atbalstīja koalīcija priekšlikumu valsts budžeta finansējumu ļaut piešķirt tikai tām partiju politisko organizāciju (partiju) apvienību sastāvā esošām partijām, kas bijušas apvienību sastāvā, startējot Saeimas vēlēšanās.
Iepriekš piecu koalīcijas partiju deputāti iesnieguši grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, rosinot noteikt, ka politisko organizāciju (partiju) apvienībai, kurai piešķirts valsts finansējums, atļauts to piešķirt tās sastāvā esošajām politiskajām organizācijām (partijām), ja tās bijušas minētās apvienības sastāvā, kandidējot iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Priekšlikumi grozījumiem tāpat paredz, ka valsts budžeta finansējuma maksājumi politiskajām organizācijām tiek veikti divas reizes gadā – līdz 15.janvārim un līdz 15.jūnijam.
Piedāvāts ievērojami samazināt fiziskās personas vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā atļauto dāvinājumu (ziedojumu) summu. Saskaņā ar koalīcijas kopīgo priekšlikumu, tā nevarēs pārsniegt 20 minimālo mēnešalgu apmēru. Patlaban likumā noteikts 50 minimālo mēnešalgu limits.
Saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem likuma grozījumiem fizisku personu veikto dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu (bet ne vairāk kā 5%), nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
Savukārt partijai, kas ir ievēlēta Saeimā un kurai ir piešķirts valsts budžeta finansējums, fiziskas personas dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas.
Koalīcijas priekšlikumi tāpat paredz, ka līdz 2022.gada 31.decembrim partijas kā arī to apvienības drīkstēs saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniegs 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru. Minimālajai algai saglabājoties 430 eiro apmērā, politiskās organizācijas gadā varēs saņemt līdz 838 500 eiro.
Tikmēr starp noraidītajiem priekšlikumiem ir deputāta Ivara Zariņa (S) ideja 2020.gada budžetā paredzēt 1200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu “Viens likums, viena taisnība visiem”.
“Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, lūdzot vairāku Liepājas izglītības iestāžu vajadzību apmierināšanai piešķirt 28 118 eiro.
Saeimas deputāte Evija Papule (S) iesniedza priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, piedāvājot daļu partiju finansējuma palielināšanai paredzēto līdzekļu pārdalīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentu apmācībai. Šim mērķim Papule lūdz nākamā gada budžetā paredzēt 991 000 eiro, līdzekļus rodot no jaunā politisko organizāciju finansēšanas modelim nākamajam gadam iezīmētās naudas.
Netika arī atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta programmā “Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas” noteikt 1,4 miljonus eiro, no kā vismaz 200 000 eiro būtu izmantojami Nevalstisko organizāciju (NVO) fonda darbības virzienam, kas paredzēts reģionālo un vietējo NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai.
Netika arī atbalstīts deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) priekšlikums, kas paredzēja uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.
Tāpat noraidīts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Katrinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema un Didža Šmita priekšlikums paredzēt 8,1 miljonu eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra. Noraidīts arī deputātu priekšlikums paredzēt 4,2 miljonus eiro pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta 2020.gadā.
Noraidīts arī minēto deputātu priekšlikums paredzēt zinātnes bāzes finansējumu 28,7 miljonu eiro apmērā, nodrošināt papildus finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 29,9 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirt finansējums 1,1 miljona eiro apmērā augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra.
Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektiem “Par valsts budžetu 2020.gadam”, “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13.novembrī.
