Valdība liedz par ministriem piedalīties 16.marta pasākumos; Cilinskis nodomus neatklāj 26
Valdība šodien nolēmusi, ka ministri 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalīsies, šodien žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Tikmēr vienīgais ministrs, kurš bija plānojis doties gājienā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) – savus nodomus pēc valdības lēmuma par dalību 16.marta pasākumos neatklāj.
Uzklausot drošības iestāžu sniegto informāciju, ministri piekrituši šādam lēmumam. Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) vēlmi doties gājienā, Kozlovskis uzsvēra, ka ir jājautā pašam ministram, kāds būs viņa gala lēmums.
Cilinskis valdības balsojumā par nepiedalīšanos 16.marta gājienā esot balsojis pret.
Par valdības lēmumu būs arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) rīkojums.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šajā gadījumā nav runa par pulcēšanās vai vārda brīvību un ikviens var pieminēt savus ģimenes locekļus. “Mūsu valsts savus karavīrus godina 11.novembrī, Lāčplēša dienā,” teica Pildegovičs.
Arī pēc valdības balsojuma par nepiedalīšanos 16.marta pasākumos Cilinskis joprojām neatklāj, kā viņš rīkosies. Ministrs žurnālistiem nevēlējās komentēt, kāda būs viņa rīcība – to viņš paziņošot piektdien, 14.martā, īpaši sasauktā preses konferencē.
Jautāts, vai neplāno demisionēt, viņš konkrētu atbildi nesniedza, norādot, ka “tad jau vien redzēs”.
Jautājuma izskatīšanas laikā ministri uzsvēruši, ka valdība jau kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi ievērojusi, ka Latvija savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, informēja Valsts kancelejas komunikācijas departamentā. Tāpēc arī 16.marts nav uzskatāma par oficiālu piemiņas dienu un valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi 16.marta pasākumos nepiedalās.
Drošībsargājošās iestādes sēdē informējušas, ka pēdējo gadu laikā atsevišķas radikāli noskaņotas grupas ir mēģinājušas traucēt 16.marta privātos atceres pasākumus, lai pievērstu uzmanību sev un saviem mērķiem.
Straujuma uzsvērusi, ka Latvija ir konsekventi nosodījusi abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu, godina totalitāro režīmu upuru piemiņu.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneru – “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – politiķiem ir domstarpības par ministru dalību 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa. Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja kāds no nacionālās apvienības ministriem piedalīsies pasākumos pie Brīvības pieminekļa, varētu lemt par viņa atlaišanu no amata.
No ministriem vienīgais, kas bija plānojis piedalīties publiskajos pasākumos, bija Cilinskis, kurš to darot jau 16 gadus.
Latviešu leģionāru piemiņas dienā šogad ir gaidāmi augstāki drošības riski un uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Reiniks skaidroja, ka drošības riski šogad ir augstāki un tam par iemeslu ir notikumi Ukrainā un pieteiktie antifašistu pasākumi Rīgā.
