Keris: Valdība nevēlas samazināt mirstību 10
Eiropas Komisija atļauj medicīnai tērēt vairāk naudas jau šogad mirstības samazināšanai, bet nav politiskās gribas to darīt.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadība iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai savus priekšlikumus par neatliekamajiem darbiem situācijas uzlabošanai veselības aprūpē. “Diemžēl, ņemot vērā mūsu pieredzi ar valdības rīcības plāna izstrādi, mēs nevaram rēķināties ar to, ka Ministru prezidents adekvāti uztvers ieteikumus, kas ir balstīti uz labu starptautisko praksi. Valdības vadītājs nezināmu iemeslu dēļ ignorēja Pasaules veselības organizācijas (PVO), Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru ieteikumus par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, jo rīcības plāna projektu, kur bija iekļautas šīs nostādnes, atļāvās nosaukt par aprakstītiem palagiem,” sacīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, atbildot uz jautājumu, kāpēc mediķu arodbiedrība ar šiem priekšlikumiem nevēršas pie valdības vadītāja.
Arodbiedrība uzskata, ka, ievērojot PVO un EK ieteikumus, ir jānosaka skaidrs mērķis, ka 2020. gadā veselības aprūpei ir jānovirza 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai vismaz 12% no valdības vispārējiem izdevumiem (patlaban ir mazāk nekā 10%; Igaunijā – 13%) un vidējā termiņa valsts budžetā ir jāiezīmē grafiks mērķa sasniegšanai, lai atbilstoši paredzētajai naudai varētu plānot nepieciešamos darbus. Arodbiedrība norāda, ka šo divu mērķu sasniegšanai nav vēlams papildu nodoklis darbaspēkam, jo Latvijā darbaspēka nodokļi ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Rezerves nodokļu sistēmā būtu jāmeklē citos sektoros. Ievērojot labu starptautisku praksi, veselības aprūpes finansējumam būtu jānovirza daļa no vispārējiem valdības ieņēmumiem un iezīmēta daļa no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
V. Keris norādīja, ka salīdzinājumā ar vidējiem ES rādītājiem augstā mirstība Latvijā samazina darbaspēku par 3,9% gadā. Tas ir izlasāms šā gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Nesen PVO un Veselības ministrijas rīkotajā diskusijā par mātes veselību Latvijā uzzinājām sabiedrību satraucošus datus, ka pēdējo trīs gadu laikā mirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā. Pasaules banka nesen ir konstatējusi, ka cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis kritisku līmeni, tāpēc mūsu valstī ir augsti mirstības rādītāji.
Gadiem tiek runāts par to, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir stipri ierobežota un galvenais cēlonis tam ir zemais valsts finansējums. Arodbiedrības vērtējumā šī ir ārkārtas situācija, kuras risināšanu nevar atlikt uz nākamo gadu – ir jārīkojas nekavējoties un vajag atgādināt EK Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas sacīto maija beigās rīkotajā konferencē par veselības aprūpes jautājumiem. Viņa pastāstīja, un tas ir fiksēts arī pārstāvniecības interneta mājas lapā ievietotajā videoierakstā, ka EK ir devusi atļauju palielināt budžeta deficīta griestus vidējā termiņā jeb trīs gadu laikā. Šogad Latvija varētu dabūt papildus aptuveni 35 miljonus eiro, nākamajā gadā tā summa varētu būt ap 140 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – 170 miljoni eiro. Naudas summas apjoms ir atkarīgs no iekšzemes kopprodukta un no kopējā valsts budžeta deficīta apjoma. “Lietas būtība ir tā, ka nozarei atļauts tērēt vairāk,” secina I. Šteinbuka.
LVSADA savos priekšlikumos Saeimai raksta, ka jau šogad veselības aprūpei papildus būtu jāpiešķir vismaz 44 miljoni eiro un ka šī summa ir atrodama. Viens variants esot naudu aizņemties īslaicīgi, bet otrs naudas avots varētu būt daļa no 50 miljoniem eiro, ko atradusi Finanšu ministrija kā nelietderīgus tēriņus nozaru budžetos. Piešķirtā nauda arodbiedrības ieskatā galvenokārt būtu jānovirza kvotu sadalījuma un tarifu pārskatīšanai. Tikai pēc tam, kad mērķtiecīgi tiks veikti nepieciešamie darbi, lai varētu sasniegt mērķi – 4% no IKP 2020. gadā –, varot ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.
Šādai procesa virzībai piekrīt arī Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. “Valdībai vajadzētu rīkoties operatīvāk. Ja Eiropas Komisija neiebilst, tad kas liedz ierobežot mirstību jau šogad?” vaicā Kalējs.
Privātās medicīnas pārstāvis “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka valdībai vajadzētu parūpēties par pārdomātāku valsts budžeta sabalansēšanu. “Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm veselības aprūpei un aizsardzībai ilgstoši ir mazākais budžets, turpretī izglītībai un kultūrai tas ir virs ES vidējā,” atgādināja Rēvalds.
Savukārt valdības vadītājs Māris Kučinskis ar sava preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību uz manu jautājumu, vai iespējams rīkoties operatīvi jau šogad, lai samazinātu mirstību, atbildēja, ka “Eiropas Komisija ir atļāvusi Latvijai nākamgad palielināt budžeta deficītu par 0,1% jeb aptuveni 35 miljoniem eiro, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu finansējumu nozarei, veicot reformas veselības nozarē. Nav teikts, ka šāda summa tiks gūta tieši uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Taču jebkurā gadījumā runa ir par nākamo gadu. Šobrīd attiecībā uz veselības aprūpes reformēšanu ir sastādīts noteikts plāns un finansējums tiks piešķirts atbilstoši tam, kā šīs reformas notiks.”
V. Keris uzskata, ka Ministru prezidents uzvedas dīvaini, jo, no vienas puses, iesniedzot EK Stabilitātes programmu 2016. – 2019. gadam, labi zina, ka tur norādīts, ka veselības aprūpes reforma jau tiek veikta atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2016. gadam, bet, no otras puses, kad nekavējoties jālemj par papildu finansējumu medicīnai, premjers apgalvo, ka naudu nevar dot, kamēr netiks veikta reforma.
