Valdība nepiekrīt tiesībsarga pārmetumiem par melošanu ECT 0
Valdība kategoriski nepiekrīt tiesībsarga Jura Jansona paustajam, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) tika sniegta maldinoša informācija lietā “Mihailovs pret Latviju”, kurš sūdzējās par piespiedu atrašanos valsts sociālās aprūpes centrā “Īle” un ar ECT spriedumu saņems 15 tūkstošu eiro kompensāciju.
Ministru kabineta (MK) pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce žurnālistiem otrdien gan norādīja, ka konflikts ar Jansonu ir pārrunāts un institūcijas turpinās sadarboties.
“Es kategoriski nepiekrītu šādai tiesībsarga nostājai. Valdība nemelo Eiropas Cilvēktiesību tiesai, valdība savos komentāros balstās tikai un vienīgi uz to informāciju, ko mums sniedz valsts pārvaldes iestādes,” uzsvēra Līce.
Tiesībsargs pirmdien pavēstīja, ka valdība informējusi ECT, ka Tiesībsarga birojs Latvijā nav konstatējis pārkāpumus sociālās aprūpes centros, kas neatbilst patiesībai. Jansons prasīja premjeram izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību.
Līce pastāstīja, ka šajā konkrētajā gadījumā Labklājības ministrija un sociālās aprūpes centrs “Īle” bija snieguši informāciju rakstveida formā par to, ka tiesībsargs ir apmeklējis šo iestādi, bet pārkāpumi neesot konstatēti.
Pēc centra apmeklējuma pārbaudes lietā atzinums vēl nav pieņemts, bet esot uzskaitītas vairākas potenciālās problēmas, teica Līce. Secinājumi neesot bijuši arī gatavi brīdī, kad valdībai bija jāsniedz komentārs ECT, tādējādi arī valdība norādījusi, ka pārkāpumi nav konstatēti.
Līce sacīja, ka tiesībsarga pārbaudes lietas rezultātus saņēmusi vien otrdien, 29.janvārī, lai gan tas bijis zināms jau pirms gada.
Situācija ar tiesībsargu ir izrunāta, un abas institūcijas ir vienojušās turpināt sadarbību, kas ir abpusēji izdevīga.
Mihailovs sūdzējās, ka kopš 2002.gada 30.janvāra pret savu gribu tika turēts sociālās aprūpes centrā “Īle”. Viņš norādīja, ka bez aizgādņa piekrišanas nav varējis apstrīdēt savas brīvības ierobežošanas likumību un panākt, ka to izvērtē tiesa. Vīrietis arī sūdzējās par viņa pārvietošanās brīvības ierobežošanu, kā arī tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu saistībā ar ilgstoši atņemto rīcībspēju.
