Foto: Paula Čurkste/LETA

Valdība neparedz budžetā papildu naudu pedagogu algām. Ko skolotājiem saka ministre? 0

Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

LIZDA vadītāja Inga Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.

“Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma,” uzsvēra premjers.

Vanaga pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attiekšoties uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, teica Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.

Reklāma
Reklāma

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.

Šuplinska solījusi, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020.gadā.

LIZDA rīt iesniegs pieteikumu vismaz 2500 pedagogu piketam

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīt, 6.martā, dosies iesniegt pieteikumu pedagogu protestu akcijai, aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vanaga pauda, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās. Tāpēc rīt LIZDA pārstāvji dosies uz Rīgas pašvaldību, lai iesniegtu pieteikumu par protesta akciju, kura paredzēta 20.martā plkst.8.30 pie Saeimas.

Plānots, ka protesta akcijā piedalīsies vismaz 2500 pedagogu, neizslēdzot iespēju, ka protestā varētu piedalīties vairāk cilvēku.

Šuplinska: Pedagogu algu paaugstināšana ir mūsu prioritāte. Ministres paziņojums pēc valdības sēdes

„Budžeta iespējas šim gadam ir ierobežotas, taču ar šīs dienas valdības lēmumu darbs neapstājas. Neskaties uz to, ka 2019.gada budžets ir tā saucamais tehniskais budžets, turpināsim meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro jau šogad. Lai gan jau tagad pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs vidējā algas likme no valsts budžeta 750 eiro un vairāk ir noteikta 72,8% jeb 14 358 skolotājiem, uzturēsim prasību pildīt pedagogu darba samaksas grafikā noteikto,” paziņojusi ministre.

Pedagogu atalgojuma palielinājums būs valdības prioritāte 2020.gada budžetā, tādējādi papildu finansējuma nodrošinājums tiks skatīts 2020.gada budžeta veidošanas procesā, paredzot, pedagogu darba samaksas pieaugumu līdz 750 eiro sākot ar 2020.gada 1.janvāri.

Pildot pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā paredzēto,  no 2018.gada 1.septembra samaksa par zemāko mēneša darba algas likmi pieauga par 30 eiro, sasniedzot 710 eiro.

2018.gada 15.janvārī valdība apstiprināja pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, kas turpmāko piecu gadu laikā paredz pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojumu, līdz 2022.gada 1.septembrim sasniedzot 900 eiro par zemāko darba algas likmi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.