Valdība nedrīkst zagt un justies brīvi 0
Maija beigās Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē atsākās protesti pret sociāldemokrātu (PSD) vadīto valdību, kuras politiķi iesaistīti korupcijas skandālos. “LA” sastaptie cilvēki pie valdības ēkas Viktorijas laukumā uzsvēra, ka viņi iestājas par Rumāniju bez korupcijas. Notiekošais liek uzdot jautājumu, vai Rumāniju nākotnē sagaida līdzīgi protesti kā pagājušā gada sākumā?
Korupcijai nedrīkst būt sliekšņa
Protesta apogejā – pērn februārī ap 500 000 cilvēku pulcējās pie valdības ēkas, lai vērstos pret valdības dekrētu, kurā tiek dekriminalizēti vairāki noziegumi un padara varas ļaunprātīgu izmantošanu sodāmu ar ieslodzījumu, ja lietās iesaistītās summas pārsniedz 44 000 eiro. Ieguvējs no dekrēta būtu valdošās PSD līderis Livju Dragnja, kuru apsūdz valsts izlaupīšanā par 24 000 eiro, tāpat arī citi politiķi varētu tikt vaļā no apsūdzībām. Toreiz protestus, kuri norisinājās visā valstī, atbalstīja arī valsts prezidents Klauss Johaniss. Lielu lomu cīņā pret korupciju spēlē Rumānijas pretkorupcijas aģentūra DNA un tās vadītāja Laura Koveši, kuras iestāde iepriekš bijusi aktīva, vēršoties pret korumpētiem cilvēkiem, piemēram, pērn DNA savulaik iesaldēja L. Dragnja piederošus līdzekļus 27 miljonu eiro vērtībā. Rezultāts pērn notikušajiem protestiem – valdības dekrēts tika atcelts. Šomēnes PSD pelēkajam kardinālam tiesa piesprieda trīsarpus gadu cietumsodu par varas ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr viņš vēl ir brīvībā, jo var pārsūdzēt tiesas spriedumu.
Versmīgā 30. maija vakarā Bukarestē daži simti galvenokārt gados jaunu protestētāju ar Rumānijas karogiem izgājuši protestā pie valdības ēkas Viktorijas laukumā. Starp saukļiem un uzrakstiem uz plakātiem: “PSD (Sociāldemokrātu partija) – sarkanais mēris”, “Premjerministre – analfabēte”, “Zagļi!” u. c. Valdības ēka acīmredzams protestētājiem iemieso PSD un tās politiku. Dzirdama bungu rīboņa. Protestu iemesls: Konstitucionālā tiesa lēmusi, ka prezidentam K. Johanisam jāatlaiž L. Koveši. Tomēr viņš to negrasās darīt un nostājies opozīcijas pusē.
Par Rumāniju bez korupcijas
Protestētāji uzsver, ka situācija gada laikā Rumānijā pasliktinājusies un, kā atzīst kāds no protestu dalībniekiem, viņš tajos dodas tāpēc, ka viņam rūp savas valsts un bērnu nākotne. Starp protestētājiem “LA” sastop arī ārstu Andreju Anastasiu, kurš atzīst, ka no protesta sagaida maz. Savu klātbūtni protestā skaidro kā rumāņa pienākumu. “Plānoju nākt uz nākamajiem protestiem. Valdība ar nodomu palielina birokrātiju, lai mums nebūtu iespēju doties uz ielām. Man kā ārstam vajag aizpildīt daudz lieku papīru, un šis process traucē pacientiem, lai viņi varētu laikā saņemt medicīniskās procedūras,” uzsver Andrejs. Viņš uzskata, ka pašreizējā sociāldemokrātu vadītā valdība īstenojusi cilvēkiem sliktas reformas veselības aprūpē.
Andrejs tic, ka rumāņi nezaudēs cerību uz labāku dzīvi nekā pašlaik, jo viņam valstī notiekošais atgādina atgriešanos komunisma diktatūras laikos. “Valdība pret mums izmanto visus ieročus, mums grūti cīnīties, jo mums ir ģimenes un darbs. Mēs vēlamies, lai Rumānija dzīves līmeņa ziņā kļūst par tādu kā Francija, tas ir mūsu ideāls,” piebilda Andrejs.
Protestētāja Mina, kura ir skolotāja, gan uzsver, ka viņa vēlas redzēt Rumāniju plaukstošu un bez korupcijas. Viņas draugs, kurš sauc sevi par Džonu, pēc profesijas skolotājs, uzsver, ka viņš vēlas taisnību, nevis kā pašlaik, kad pie varas esošās personas viņa ieskatā Rumānijā “var zagt un justies brīvi”. Viņš norāda, ka Rumānijā skolotājiem jādarbojas ar dažādām birokrātiskām procedūrām, kuru kļuvis vairāk, tādēļ ir grūti atrast laiku protestiem.
Jūnijā parlamentā tika pieņemts likums, kurš nosaka, ka kriminālizmeklēšanas nevarēs būt ilgākas par vienu gadu, un tās tiks izbeigtas, ja lietās nebūs izvirzītas apsūdzības. Jo īpaši šī norma skars korupcijas lietas. Lai protestētu pret izmaiņām, šomēnes tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, bet PSD partija rīkoja pretdemonstrācijas ar savu atbalstītāju dalību. Pagājušotrešdien vairāki tūkstoši cilvēki pulcējās uz protestiem Bukarestē pie valdības ēkām, vicinot Rumānijas, ASV un ES karogus. Mazāki protesti notika visā valstī, arī lielākās pilsētās kā Brasova, Sibiu, Kluža, Timišoara un Jase.
Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš sarunā ar “LA” uzsver, ka Rumānijas politiskajai videi raksturīgi, ka korupcija ir kā tēma politiskajās cīņās un pat svarīgāka nekā citas. “Rumānijā liela politiskās elites daļa, kas iesaistīta korupcijā, sadzīvo ar būtisku sabiedrības daļu, kas gatava nepieņemt to un iestāties pret. Tāpēc arī šis jautājums visu laiku ir Rumānijas sabiedrībā aktuāls. Latvijā ir citādi – cīņa pret korupciju mēdz aizslīdēt no darba kārtības. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā tas jau ilgu laiku nav fundamentāls jautājums,” uzsver V. Kalniņš. Viņš piebilst, ka DNA vadītāja L. Koveši Rumānijā tiek uztverta kā viens no autoritatīvākajiem cīnītājiem. “Viņai ir iespaidīgs darbu saraksts tik korumpētai valstij kā Rumānija,” piebilst V. Kalniņš. Viņš gan norāda, ka Rumānijā arī vērojamas veiksmes cīņā pret korupciju, bet tā esot lēna un gadoties izrāvieni – eksperts gan cerīgi lūkojas uz Rumānijas nākotni pretkorupcijas jomā.
