Valdība neatbalsta EM plānu elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 0
Valdība šodien neatbalstīja Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoto rīcības plānu elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai, veltot asu kritiku ministrijai.
Rīcības plāns ietver virkni pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Ziņojumā norādīts, ka, lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kas saņem jaudas maksājumus.
Fondu varētu administrēt neatkarīga aģentūra. Pēc dokumentā minētā, nepieciešams noteikt, ka obligātā iepirkuma tiesību saņēmēji saražoto elektroenerģiju pārdod tirgū un, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā regulējuma, saņem kompensāciju par starpību starp norēķina perioda vidējo tirgus cenu un obligātā iepirkuma cenu. Elektroenerģijas tirgotāji no lietotājiem saņemtos OIK maksājumus ieskaitītu fondā.
EM rosina OIK fonda darbībai piesaistīt arī AS “Latvenergo” dividenžu ieskaitījumus no valsts budžeta. Pašlaik tie valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir noteikti ar kārtējā gada budžeta likumu. “Novirzot konkrētu summu no “Latvenergo” peļņas OIK fondā, tiktu samazinātas OIK izmaksas visiem lietotājiem proporcionāli patēriņam, tā izvairoties no nesaderības ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem par specifiska atbalsta ierobežojumiem,” teikts EM rīcības plānā.
Šodien valdībā vienojās, ka EM par OIK fonda izveidi vēlreiz būs jāziņo valdībā un detalizētāk jāpaskaidro, kas tas būs par fondu, kas tajā darbosies un kā tas funkcionēs.
Skatot šo jautājumu, EM saņēma asu kritiku par sagatavoto plānu. Tika kritizēts gan tas, ka plāns nav laicīgi izsūtīts nozares organizācijām, kurām nav bijis laika sagatavot priekšlikumus, bet EM – tos izvērtēt. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) kritizēja EM vēlmi OIK fonda izveidei finansējumu piešķirt no šā gada budžeta grozījumiem. Viņš norādīja, ka par budžeta grozījumiem nevar būt runa. Tāpat kritika izskanēja par OIK negatīvo ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem.
Valdība nolēma, ka jautājums par OIK fonda finansējumu netiks skatīts saistībā ar šā gada budžeta grozījumiem, bet gan to virzīs kā vienu no jaunajām politikas
iniciatīvām uz 2014.gada budžetu.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā rīcības plānā elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai, kas pirms Lieldienām tika izsūtīts vērtēšanai nozares pārstāvjiem, ietverta virkne pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Attiecībā uz mazākām stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW) un atjaunojamo energoresursu stacijām tiek rosināts noteikt adekvātu atbalsta intensitāti, taču, lai to izdarītu, tiks veikta analīze par esošajām stacijām.
Uzņēmumiem, kuri saņēmuši gan finansējumu investīcijām no dažādiem fondiem, gan darbības atbalstu, paredzēts samazināt atbalsta intensitāti, lai ražotāji netiktu pārsubsidēti, proti, lai kopējais atbalsts sedz ražotāja ekonomiski pamatotās izmaksas un nodrošina turpmāku attīstību.
Attiecībā uz lielajām gāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuru vidū tiek minētas AS “Latvenergo” Rīgas termoelektrocentrāles, AS “Rīgas siltums” siltumcentrāle “Imanta” un SIA “Juglas jauda”, atbalsta intensitātes samazinājumam tiek rosināts veikt vairākus grozījumus. Rīcības plāns paredz arī mazināt gāzes koģenerācijas ietekmi centralizētajā siltumapgādē.
Lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kuras saņem jaudas maksājumus.
Pēc EM datiem, kopumā 866 komersanti ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. No tiem 139 komersantiem EM ir atcēlusi lēmumu par iegūtajām tiesībām. Elektroenerģijas ražošanu ir sākuši 224 komersanti ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1033,91 MW.
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” sniegto informāciju 320 komersanti nav iesnieguši pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu elektrostacijai vai tiem izsniegtie tehniskie noteikumi ir zaudējuši spēku.
2013.gadā elektroenerģijas ražošanu būtu jāsāk sešiem komersantiem, 2014.gadā – 93, 2015.gadā – 135, 2016.gadā – sešiem, 2017.gadā – 75 komersantiem. Savukārt atbalstu no dažādiem finansēšanas instrumentiem saņēmuši aptuveni 60 projekti, taču daļa no tiem darbu jau sākuši, liecina EM dati.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk “Latvenergo”, savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
Valdība 8.janvārī nolēma uzdot vairākām ministrijām līdz 1.aprīlim sagatavot rīcības plānu, lai ierobežotu elektroenerģijas cenas pieauguma risku. Lēmums balstījās uz EM ziņojumu par elektroenerģijas cenas pieauguma risku, kurā līdz 2020.gadam tiek prognozēts vidējās kopējās cenas pieaugums 63% apmērā. Kā viens no būtiskajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem tika minētas OIK.
