Valdība nav gatava, ja septembrī apstāsies tranzīts no Krievijas 23
Piektdien “Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā Feimaņos “Ceļi un dzelzceļi – Latgales nākotnes veiksmes stāsts” jau atkārtoti valdošajām partijām asi uzbruka Edgars Jaunups (“Latvijas Attīstībai”) un Jānis Jurkāns (“Vienoti Latvijai”).
Abi pārmeta, ka valdība nav gatava krīzei. “Tikai tad, kad Krievija nāca klajā ar sankciju sarakstu un lauksaimnieki sāka ciest zaudējumus, tad valdība attapās: kaut kas jāsāk darīt! Un sāka histēriski darboties. Tagad ar tranzītu līdzīgi. Zaķa kungs lielās, ka pērn bija augsts kravu apgrozījums un ka šogad tāpat, bet valdībai jau šodien būtu jāsāk strādāt pie situācijas, ja tranzīta kravas nogriezīs un dzelzceļa kravu apgrozījumā būs kritums. Pirmāmkārtām, jāuztraucas ne jau par “Latvijas dzelzceļa” peļņas zudumu, bet par milzīgo iespējamo bezdarbu. Nejūtu, ka valdībai būtu plāns B, ja pēc pāris nedēļām rastos šāda situācija,” noraizējies bija Jaunups. “Jau šodien jābūt aprēķinātam, cik liela kompensācija būtu tad jāprasa no Eiropas Savienības.”
“Tranzīts valsts budžetā dod 14, tāpēc politiķu uzdevums ir panākt, lai šī daļa nekristos, bet turpinātu augt,” atgādināja Jānis Jurkāns un, kā parasti, pārmeta neapdomīgo valsts ārpolitiku ES sankciju atbalstīšanā. “Tā vietā jāizrēķina, cik daudz zaudēs darbu Latvijā. Vai varas partijas veikušas aprēķinus, kas mūs sagaidītu pēc jauna savstarpējo sankciju viļņa? Mūsu vēlēšanu sarakstā ir kundze, kuras saimniecībā ir 600 govis – viņai draud bankrots. Valdībai jādomā, nevis kā izpatikt Briseles kungiem, bet kā amortizēt situāciju Latvijā!”
“Vienam no Eiropas politiķiem žurnālisti vaicāja: “Vai sankcijas nebija šāviens pašam sev kājā?” Uz to viņš atbildēja: “Šāviens kājā ir labāk, nekā šāviens galvā!” paralēles ar savas partijas pozīciju vilka “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. “Jā, Eiropa dara pareizi. Jā, valdībai ir plāns! Jau otro valdības sēdi pēc kārtas tiek domāts, kā palīdzēt zemniekiem, kā palīdzēt pārstrādātājiem un pārvadātājiem. Valdība strādā pie tā, lai dzelzceļš tiktu nodrošināts ar kravām ilgtermiņā. Riskanti ir paļauties tikai uz kravām no Krievijas, tāpēc tiek meklēti partneri citās valstīs, arī Ķīnā, Kazahijā,” apliecināja Zaķis.
“Kravas no turienes nevar atvest, nebraucot caur Krieviju,” atgādināja Jurkāns. “Protams, nevar,” piekrita Zaķis, bet pauda neticību, ka Krievija riskēs sabojāt attiecības ar visiem – arī ar Ķīnu.
Kad no zāles tika pārjautāts, vai šie plāni sāks īstenoties, ja tranzītu sankcijas skars jau septembrī, Zaķis pauda lielu neticību šādam pavērsienam: “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā lielvaras būs pamērojušās ar muskuļiem un pēc tam atgriezīsies pie normālas tirdzniecības.”
Viņš pieļāva, ka Kremlis tranzīta ceļu caur Latviju noslēgšanu caur Latviju varētu piemērot, bet tikai “kādu laiku kravas šeit varētu nebūt”. Viņš palika pie sava, ka valdībai esot plāns, ko darīt. Pat pēc vairākkārtējiem vaicājumiem no zāles, neatbildēja kāds. “Neticu, ka sankcijas varētu tikt vērstas tikai pret Latviju,” politiķis izvairījās no konkrētas atbildes. “Piena ražotāji pirms pusgada arī nedomāja, ka būs šāda notikumu attīstība,” attrauca Jaunups.
Plašāku diskusijas atreferējumu lasiet “LA” trešdien.
