Zināms iemesls, kāpēc valdība jau oktobra sākumā neieviesa lokdaunu 108
Valdība tā dēvēto lokdaunu Covid-19 dēļ neieviesa jau oktobra sākumā tāpēc, ka ministrus pamatā satrauca sava popularitāte, nevis krīzes vadība, secinājis TV3 raidījums “Nekā personīga”, iepazīstoties ar slēgtās Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes ierakstu.
Lai gan ierakstam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, pēc oficiāla iesnieguma un četru iestāžu iesaistīšanas raidījums saņēmis atļauju 11 stundas ilgo materiālu noklausīties.
Oktobra pirmajās dienās slimnīcas strauji pildījās ar Covid-19 pacientiem, veselības aprūpes nozare gatavojās plānveida aprūpes pārtraukšanai. Koalīcijas partiju sarunās valdīja uzskats, ka vajag jaunus ierobežojumus, bet šoreiz tikai nevakcinētajiem.
5.oktobra KVP sēdē piedalījās ministri un eksperti. Situācija ar Covid-19 bija slikta un strauji kļuva vēl sliktāk. KVP sekretariāta eksperts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns prezentēja kopā ar ekspertiem izstrādātu ierobežojumu priekšlikumu, kas bija vēl stingrāks nekā tas, kuru ministri bija plānojuši ieviest.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), noklausoties Druvaskalna prezentāciju, sacījis, ka gadījumā, ja ekspertu piedāvātais plāns tiks ieviests, ministri var “iet mājās”, jo visu vasaru ir iedzīvotājiem stāstījuši kaut ko pavisam citu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēris, ka valdība sabiedrībai ilgi klāstījusi, ka vienīgais ceļš uz brīvāku dzīvi ir vakcinācija, un tas nozīmējot to, ka vakcinētajiem būtu jāsniedz iespējas Covid-19 pandēmijā dzīvot brīvāk.
Gan izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), gan kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādījuši, ka tieši viņu nozares – attiecīgi skolas un kultūras pasākumi – ir pirmās, pie kurām “ķeras klāt” ar ierobežojumiem, par spīti tam, ka šajās jomās esot augsta vakcinācijas aptvere un darbojoties stingri epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumi.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) centies pārliecināt pārējos, ka situācija ir sliktāka nekā domāts – vairs neesot novēršams, ka Latvija pēc inficēšanās un slimnīcu noslodzes kļūs par līderi Eiropas Savienībā, jautājums tikai, vai krīze būs tik dziļa kā pandēmijas sākumā Itālijā un Spānijā.
Taču arī Pavļuts vēlējies saglabāt priekšrocības vakcinētajiem. Ministri cits pēc cita aizstāvējuši scenāriju, ko nosaukuši par “zaļo lokdaunu”. Tajā ierobežojumi attiektos tikai uz nepotētajiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) salīdzinājis situāciju ar skolēnu klasi, kur aizmugurē sēž tie, kas nemaksā nodokļus, nevakcinējas un lamājas. Viņi neizpilda mājasdarbus, bet par to soda priekšā sēdošos, ilustrējis Reirs.
“Tas, ko mēs tagad darām, īstenībā mēs atbalstām nevakcinētos ar šo priekšlikumu. Mēs pasakām, ka tie, kas nevakcinējās, pareizi darīja. Un mēs pielejam degvielu tiem politiķiem, kas ir antivakseri un kas mēģina savu politisko kapitālu uz šī veidot, mēs zaudējam cilvēkus, kuri ir spējīgi saprātīgi domāt,” sacījis Reirs.
Klātesošie mediķi un ekspertu grupas pārstāvis ministriem atgādinājuši, ka runa ir par dzīvībām, nevis antivakseru pārmācīšanu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis viedokli, ka valdībai jārīkojas tā, lai brīdī, kad slimnīcas būs pārpildītas, tā var teikt, ka darījusi visu, ko varēja.
Pēc tam Kariņš KVP sēdē izsludinājis pārtraukumu līdz 7.oktobrim. Kad politiķi atkal atgriezušies, bijis skaidrs, ka lēmumu nevar atlikt. Tikmēr analītiķi sagatavojuši prognozes vairākiem rīcības scenārijiem, no kuriem neviens ministriem nepaticis. Mediķiem un ekspertiem izdevies pārliecināt premjeru atbalstīt stingrāko rīcības variantu, taču vairums valdības ministru nav gribējuši piekāpties.
Veselības ministrs norādījis, ka trīs stingrās nedēļas lokdauna un pēc tam pāriešana uz “zaļo režīmu” ir tas, kas ļautu maksimāli saīsināt veselības sistēmas pārslodzes laiku un apjomu un samazināt papildu nāvju skaitu. “Savukārt, ja uz šo jautājumu raugās plašāk, kā valdības loceklim man noteikti būtu virkne papildu jautājumu. Es, godīgi sakot, gribētu rezervēt arī drusku tiesības kā solidārs valdības loceklis paust galīgos apsvērumus tad, kad mums ir nedaudz vairāk informācijas par šo jautājumu,” sacījis Pavļuts.
Valdības vadītājs Kariņš pārmetis Pavļutam neskaidru nostāju. “Kad izies ārā šie te potenciālie mirušo skaiti, ja mēs nebūsim darījuši visu, lai to novērstu, es nezinu, kā mēs kā ministri varētu turpināt savu darbu, jebkurš no mums.”
Premjers uztraucies, ka valdība nav vienota un mediķi to kritizēs. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) rosinājis sēdi turpināt tikai ministru lokā, bez ekspertiem.
Izglītības un zinātnes ministre paudusi bažas, ka “sabiedrība šito neapēdīs, mēs tiešām dabūsim vakcinētos koalīcijā ar antivakseriem”. Viņa izteikusi viedokli, ka nevakcinētajiem varētu likt maksāt par ārstēšanos no Covid-19. “Ir jāpiestāda pilns rēķins par ārstēšanos un pēc tam var valsts visādi atprasīt daudzu gadu garumā. Bet tā ir šoka terapija. (..) Iespējams, tas šoks ir sabiedrībai objektīvi vajadzīgs.”
Finanšu ministrs Reirs paudis bažas, ka slimnīcās visiem pacientiem vietu tāpat nepietiks, līdz ar to viņš iestājies par lauka hospitāļa iekārtošanu un piedāvājis tajā likt tieši nevakcinētos pacientus, kamēr vakcinētie varētu ārstēties slimnīcās. “Plus viennozīmīgi arī nevakcinētie maksā par savu ārstēšanu. Ļoti labs Anitai priekšlikums, ka izstādām rēķinu, pēc tam skatāmies, varbūt atlaižam daļu kaut kādā veidā.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs norādījis uz nepieciešamību iegūt socioloģiskos datus par sabiedrības noskaņojumu un izturētspēju.
Viens pēc otra ministri piebalsojuši, ka stingri ierobežojumi nav iespējami – tie nemotivēšot vakcinēties, situācija slimnīcās joprojām būšot dramatiska un vēlāk valdība sabiedrībai nevarēšot pamatot ierobežojumu atcelšanu. Premjers savā valdībā palicis mazākumā. “Jā, bet ja stingri izskaidro, ka sāk ar cieto režīmu, bet tad pēc trim nedēļām zaļais režīms?” vaicājis Kariņš.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) atzinis, ka līdz šim valdības ministri nav bijuši pirmrindnieki komunikācijā. Kariņš sacījis, ka valdības “komunikācijai ir tikai viens trūkums – katrs saka, ko grib”. “Mums nav vajadzīga šitā muldēšana, ka mums visa vaina komunikācijā, es atvainojos, tā ir mūsu kolektīvā atbildība.”
Veselības ministrs uzsvēris, ka, ticot ekspertu piedāvātajiem modelēšanas rezultātiem, valdībai īsti nav citu rīcības variantu.”Lēmumu pieņemšana ir neiespējama savādāk. Kā var paskaidrot, ka valdība pieņēmusi citu lēmumu, izņemot to, kurā ir mazākais nāvju skaits?” retoriski vaicājis Pavļuts.
“Man nav mazsvarīgs arguments par to, kas notiks ar motivāciju vakcinēties. Man galīgi nav mazsvarīgs jautājums, vai mēs pēc trīs nedēļām no tā cietā scenārija nokāpt varēsim. Es piekrītu premjeram, ka, ja mēs sāksim ar mīkstāku variantu un tās līknes ies uz augšu, un izskatīsies, ka mēs esam gājuši mīkstāko ceļu un mēs novēloti ieviesām stingrākus pasākumus, tāpat būs slikti,” sacījis Pavļuts.
Reirs atgādinājis, ka valsts parāds tuvojas 53%. Viņš biedējis, ka lokdauns valstij maksās 100 miljonus eiro dienā, ja bizness apstāsies.
Ministri meklējuši veidus, kā ekspertiem un mediķiem pamatot, kādēļ valdība neizvēlēsies stingrāko scenāriju, lai eksperti nesāk publiski kritizēt lēmumu. No ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) izskanējis piedāvājumi “zaļo scenāriju” padarīt mazliet stingrāku – slēgt veikalus nedēļas nogalēs, saīsināt restorānu un bāru darba laikus.
Tad veselības ministrs atgādinājis, ka valdība stipri tālu aizvirzījusies no mediķu prasītā stingrā scenārija. “Man nav variantu kā es tagad iziešu ārā un pateikšu, ka es kā veselības ministrs esmu piekritis kabineta konsensusam par to, ka mēs izvēlamies scenāriju, kurā būs vairāk nāvju.”
Ārlietu ministrs atzīmējis, ka tad, ja pēc valdības ministru lēmuma visi eksperti kopā teiks, ka tas “nav OK”, tad “aizies tas pats, kas mums parasti ir, un no kā mēs gribam izvairīties, jo tad jau būs kā vienmēr intervijas, komentāri, paziņojumi, kuros būs dažādas interpretācijas”.
“Bet neviens mūs no atbildības neatbrīvos, jo neviena cita [Ministru] kabineta, kamēr Saeima nenobalsos par jauno, nebūs, atbildība tāpat būs šeit,” uzsvēris Rinkēvičs.
Satiksmes ministrs Linkaits iestājies par to, ka “cietā scenārija” pamatelements nedrīkst būt skolu aizvēršana. “Ja tas ir pamatelements, tad skaidrs, ka mēs nevaram vienoties šajā kabinetā. Viss, punkts.”
Kariņš paudis bažas, ka, ja ministri nevarēs vienoties, tad “tūlīt Valsts prezidents mūs pataisīs visus par āžiem”. “Man liekas, tā ir tā skarbā realitāte, ko mēs labāk atzīstam. Neviens variants neizglābs veselības aprūpes sistēmu, viņa nonāks uz īsāku vai ilgāku laiku, ļoti, ļoti smagās problēmās.”
Rinkēvičs turpinājis attīstīt partijas biedra Kariņa piesaukto scenāriju par to, kā būtu, ja ministru rīcību nopeltu Valsts prezidents. “Pat ja prezidents mūs rīt sasauktu un it kā pataisītu par āžiem, veiktos vēl sliktāk visai valsts varai tāpēc, ka diez vai prezidents varētu savākt. Saprotiet, ko tad mēs beigās nodemonstrēsim. Ka ne ne izpildvara, ne valsts vadītājs, visticamāk, arī ne Saeima nav spējīga vadīt. Krīze, par kuru nav lielāku dāvanu, godīgi sakot, mūsu draugiem, arī aiz robežām.”
“Mēģinām savākties un mēģinām kaut kādā veidā diskutēt, jo diemžēl man ir slikta ziņa: ja mēs šeit visi nogāzīsimies, mēs vēl vismaz piecus mēnešus dabūsim strādāt kopā, jo neviens šobrīd šo valdību negrib,” aicinājis Rinkēvičs.
Aizsardzības ministrs Pabriks uzsvēris, ka ir jādod “kaut kāds kliņģeris” arī tiem cilvēkiem, kas ir bijuši apzinīgi pilsoņi un vakcinējušies pret Covid-19, un šajā aspektā pašu ekspertu viedoklis un argumentācija esot bijusi ļoti vāja. “Valdība sastāv no mums, nevis no ekspertiem. Eksperti beigu beigās redz tikai šauras nozares intereses. Ekspertiem ir eksperta loma dot padomus politiķiem, un valsts vadītājiem ir uzdevums pieņemt lēmumus,” sacījis Pabriks.
Kultūras ministrs Puntulis izteicies līdzīgi: “Tās ir ekspertu prognozes, mēs kā valdība atradām veselu lērumu argumentu, kas zaļo režīmu padarītu tikpat efektīgu, un tās ir mūsu prognozes.”
Kariņš uzsvēris, ka viņam ir jāmēģina “novērst artilēriju” no ministriem, kāds “snaipera šāviens” būšot neizbēgams, bet galvenais, “lai nav smagā artilērija un automāti”.
“Mums būs jāmēģina dabūt, ka tie eksperti vismaz uzklausa, un mums būtu jāpārliecina viņus, lai viņi nevēršas pret mums frontāli. Jo tas Danielam būs ļoti smagi, un man tas teju nepanesami,” sacījis premjers.
Vēlā vakarā politiķiem atkal pievienojušies eksperti, bet valdības vadītājam pārliecināt mediķus neizdevies. Ekspertu grupas pārstāvis brīdinājis, ka pussoļu speršana draud ar stingru lokdaunu vēlāk. Katastrofu medicīnas centra vadītāja apšaubījusi, ka kāda valsts Latvijai gribēs palīdzēt, kamēr šeit turpināsies kultūras dzīves baudīšana. Kultūras ministrs iebildis, ka neviens nav pierādījis, ka kāds inficētos teātrī.
Latvijas ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis piedāvājis politiķiem visu vainu publikas acīs novelt uz mediķiem.
Labklājības ministrs Eglītis sacījis: “Es domāju, mēs ejam uz priekšu, pieņemam lēmumu. Paldies ekspertiem, tiešām par viņu darbu, paldies par visu. Kā saka, materiāli, kas tika sagatavoti, un jūs esat uzklausīti, bet lēmums ir mūsu.”
Linkaits piebalsojis, ka notikušo sarunu ar ekspertiem viņš redz “kā ļoti izcilu konsultāciju piemēru”. Viņaprāt, eksperti tikuši uzklausīti un ministri izpratuši ekspertu viedokļus un viņu pausto. “Arī sekas esam sapratuši, bet lēmumus pieņemam šeit mēs kā ministri, un, manuprāt, arī tas, ka mēs deviņas stundas nespējam pieņemt šo lēmumu, arī par mums ko liecina.”
Nākamajā dienā, 8.oktobrī, valdība pieņēma “zaļā lokdauna” scenāriju. Pēc pusotras nedēļas Covid-19 pacientu skaits slimnīcās tuvojās 1200. Valdībai nācās akceptēt vēl stingrākus ierobežojumus, nekā sākotnēji atliktos.
Sēdē premjers mediķus un ekspertus aicināja visus iebildumus izteikt iekšēji, nevis publiski. Nesaskaņots vēstījums kaitējot gan valdībai, gan pašiem ekspertiem, apgalvoja politiķi. Tajā pašā laikā viņi rīkojās pretēji speciālistu ieteikumiem, atzīmēja “Nekā personīga”, norādot, ka pilnīgi neviens mediķis vai eksperts sēdē nepauda atbalstu lēmumam.
Pēc šīs sēdes KVP sekretariāta vadītājs un vienīgais darbinieks Druvaskalns publiski kritizēja Ministru kabineta rīcību un par to tika atstādināts no darba pie Covid-19 krīzes jautājumiem, vēstīja raidījums.
