Valdība lems par jauniem soda mēriem prostitūtu izmantotājiem 2
Valdība šodien skatīs Prostitūcijas ierobežošanas likumu, kas paredz sodīt prostitūtu izmantotājus un tiem nodrošināt uzvedības korekcijas programmas.
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) padomniece Beata Jonite uzsvēra, ka ministrs ar šo priekšlikumu vēloties sākt diskusiju valdības un sabiedrības līmenī par prostitūcijas ierobežošanu, uzsverot, ka jautājums savas nepopularitātes dēļ ticis atlikts gadiem ilgi un ka ir nepieciešams vienoties par regulējumu, kas sakārtos jomu, lai pasargātu līdz šim neaizsargātās cilvēku grupas.
“Pasaules praksē redzami vairāki veidi, kā regulēt prostitūciju. Valdības līmenī ir jāizlemj, kādai būt Latvijas pozīcijai un vērtībām šajā jautājumā – aizliegt pilnībā, vai arī legalizēt. Šobrīd tiek piedāvāts vidusceļš ar plašu ierobežojumu klāstu, kas ir pilnībā atvērts diskusijai. Būtiskākais, ko vēlos uzsvērt, un kam jāvelta pietiekami resursi un uzmanība, veidojot drošu un sociāli atbildīgu vidi, ir ne tikai efektīvas rehabilitācijas programmas seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī sociālās korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem,” sacījis ministrs.
“Jāņem vērā, ka realitātē aiz personu iesaistes prostitūcijā bieži slēpjas vardarbība ģimenēs, nelabvēlīgi dzīves apstākļi, un tiek izmantota personu ievainojamība un nelabvēlīga ekonomiskā situācija, tādēļ kvalitatīvas sociālās programmas ir atslēga problemātikas risināšanai. Latvijas interesēs ir pozicionēt sevi kā valsti, kas rūpējas par savu iedzīvotāju drošību un labklājību, un jebkāda veida darbībām, kas saistītas ar seksuālo ekspluatāciju, ir nepieciešams efektīvs, pārdomāts un kvalitatīvs juridiskais ietvars,” piebildis Ģirģens.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka darbs pie šī likumprojekta sagatavošanas Iekšlietu ministrijā notiek vairākus gadus.
Latvijā prostitūcija ir legāla, taču ar ierobežojumiem, kuri atrunāti 2008.gadā pieņemtajos Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tie paredz, ka ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai. Tāpat noteikumi paredz, ka personai atļauts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai sev piederošā vai īrētā dzīvojamā telpā.
Šie noteikumi arī paredz, ka seksuālos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja šī telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, tajā uzturas nepilngadīgais un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā mājoklī. Tāpat seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā un presē. Sutenerisms un tamlīdzīgas nodarbes ir aizliegtas ar Krimināllikumu.
Likumprojekts paredz, ka cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošana ir aizliegta.
Nodarboties ar prostitūciju, kā arī izmantot prostitūciju atļauts dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kas ir tās personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, īpašumā vai par kuru tā rakstveidā ir noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu.
Nodarboties ar prostitūciju un izmantot prostitūciju minētajā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā ir aizliegts, ja tajā atrodas bērns, pret to iebilst citas šajā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā mītošās personas. Tāpat nodarboties ar prostitūciju un izmantot prostitūciju ir aizliegts, ja šis mājoklis atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas.
Jebkāda trešās personas darbība, kas veicina vai nodrošina prostitūciju, ir aizliegta, tomēr ir viens izņēmums, proti, prostitūciju aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot pornogrāfiska rakstura materiālos, kuri tiek izplatīti normatīvajos aktos pornogrāfijas ierobežošanas jomā.
Aizliegts nodarboties un izmantot prostitūciju ir ar HIV inficētai personai un personai, kurai diagnosticēta tuberkuloze, anoģenitāla herpesvīrusu infekcija, gonoreja, hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, sifiliss, kā arī B vai C vīrushepatīts.
Likumprojektā arī noteikts, ka prostitūtām ir pienākums pārzināt profilakses paņēmienus infekciju slimību ierobežošanai, regulāri apmeklēt ārstniecības personas un izmantot prezervatīvus.
Tāpat likumprojektā skaidrots, ka uzņēmējiem ir pienākums nodrošināt, lai to komercdarbības veikšanas vietās, kas ir nedzīvojamas telpas, personas nenodarbotos ar prostitūciju un neizmantotu prostitūciju.
Likumprojekts arī paredz, ka personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, lai veicinātu to iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus panākot personas atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju. Paredzēts, ka sociālās rehabilitācijas veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, piešķiršanas kārtību un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam noteiks Ministru kabinets.
Arī šajā gadījumā uzvedības korekcijas programmas saturu, apjomu, saņemšanas un izpildes kārtību noteiks Ministru kabinets.
Attiecībā uz administratīvo atbildību likumprojekts, ka par nodarbošanos ar prostitūciju līdz 25 gadu vecumam piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā un pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro. Šāds sods paredzēts arī par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas ārpus atļautajām vietām.
Par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, piemēros brīdinājumu vai naudas sodu no 150 līdz 1000 eiro.
Par personas no 18 gadu līdz 25 gadu vecumam prostitūcijas izmantošanu likumprojekts paredz naudas sodu no 200 līdz 1000 eiro.
Par apvienošanos grupā, lai nodarbotos ar prostitūciju varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Seksa pircējiem, kas neapmeklēs uzvedības korekcijas programmas, likumprojekts paredz naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Par prostitūcijas veicināšanu vai nodrošināšanu, kas izpaužas pasūtījumu prostitūcijas izmantošanai pieņemšanā, vai fiziskās drošības nodrošināšanā vai personu nogādāšanā likumprojekts paredz naudas sodu no 250 līdz 1000 eiro.
Administratīvā pārkāpuma kontroli veiks Valsts policija un pašvaldības policija. Savukārt piemērotos naudas sodus ieskaitīs Labklājības ministrijas budžeta programmā, lai īstenotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju.
Paredzēts, ka lielākā daļa šī likumprojekta normas stāsies spēkā šogad 1.jūlijā līdz ar Administratīvās atbildības likumu, tomēr trīs normas stāsies spēkā vēlāk.
Likumprojekta autori paredzējuši, ka 2021.gada 1.janvārī stāsies spēkā norma par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju
Savukārt 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā norma par uzvedības korekcijas programmām prostitūcijas izmantotājiem.
Likumprojekts vēl būs jāpieņem Saeimai.