Valdība lems par elektroenerģijas sadales tarifa samazināšanu un mājokļa valsts pabalsta dubultošanu 7
Šodien valdība lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.
Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS “Sadales tīkls” negatīvās ietekmes nav. “Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē,” pauda Šaicāns.
Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi “Jaunā vienotība”.
Gerhards pirmdien teica, ka koalīcijā ir partijas, kuras uzskata, ka “nevajag aiztikt” PVN ne tikai energoresursu jautājumā, bet arī attiecībā uz pārtiku. Pirmdien EM piedāvājusi ļoti plašu priekšlikumu loku, paredzot samazināt nodokļa likmi gan elektrībai, gan gāzei, gan malkai, taču koalīcijas partijām ir ļoti dažādi viedokļi attiecībā uz nodokļu politiku, tāpēc šiem priekšlikumiem netika izteikts atbalsts, teica Gerhards.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piebilda, ka JKP atbalstītu šādu pozīciju, īpaši zinot, ka situācija ar Krieviju ir “konstanti saspīlējuma stāvoklī”, un tā varētu izmantot savu gāzes monopolu kā iespēju, lai manipulētu ar gāzes cenām un piegādēm. “Atbalstām vietējā kurināmā izmantošanu – gan šķeldu, gan citus materiālus. Domāju, ka šis jautājums, iespējams, vēl varētu tikt lemts,” teica Bordāns, vienlaikus piebilstot, ka gadījumā, ja šāda situācija turpināsies, JKP atbalstīs šos EM piedāvājumus.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sanāksmes atzīmēja, ka valdība jau ir pieņēmusi trīs atsevišķus lēmumus, kas šobrīd palīdz dažādu iedzīvotāju grupām. Viens ir atbalsts aizsargātajiem patērētājiem, otrs ir 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētiem senioriem, savukārt trešais atbalsta pasākums ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana par 65% no nākamā gada 1.janvāra, atgādināja premjers.
Līdz šim koalīcijas partneri vienojušies ieviest vēl divus papildu atbalsta mehānismus. Viens no tiem ir elektroenerģijas sadales tarifa samazināšana par 50% piecu mēnešu garumā, sākot no šī mēneša. To plānots finansēt no emisiju kvotu izsolēm, nevis uz nodokļu maksātāju rēķina, atzīmēja Kariņš.
Tāpat partneri vienojušies dubultot mājokļa pabalstu, palielinot to par vairāk nekā 16 miljoniem eiro. Šo atbalstu saņems vairāk nekā 35 000 mājsaimniecību, teica premjers.
Līdz ar to kopumā plānoti pieci atbalsta pasākumi. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka no nākamā gada pieaugs pabalsta apjoms ģimenēm ar bērniem, kas gan netika pieņemts saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, tomēr arī būšot būtisks atspaids.
LETA jau ziņoja, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Savukārt AS “Latvijas gāze” ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.
