Foto: Edijs Pālens/LETA

Valdība lems par eID kartes noteikšanu kā obligāto identifikācijas dokumentu 17

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz noteikt, ka no 2022.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

“eID karte obligāta būs visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu,” norāda VARAM. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti – vienlaikus nosakot, ka no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grozījumi pārejas periodu uz eID kā obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem paredz no 2019.gada līdz 2022.gadam.

Savukārt ilgāks, proti, līdz 2028.gadam tas būs pensionāriem, tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri ir ziņojuši par dzīvesvietu ārpus Latvijas, kā arī iedzīvotājiem, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, iedzīvotājiem, kuri saņem sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, politiski represētajiem, pirmās grupas invalīdiem un citiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.