Valdībā “kašķis” par mājokļiem bēgļu ģimenēm 1
Šodien ministri valdības sēdē “saķērās” jautājumā par pilotprojektu mājokļa nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Minēto jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā bija iesniedzis labklājības ministrs Jānis Reirs (V), taču pret šīs jautājuma tālāku izskatīšanu iestājās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Rasnačs iebilda pret finansējuma piešķiršanas kārtību šim pilotprojektam. Tieslietu ministrs piebilda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks savu nostāju šajā jautājumā paudis jau pirmdien, 26.februārī, koalīcijas sēdē.
Reirs pauda sašutumu, ka tādējādi viņa vadītajai ministrijai šī pilotprojekta īstenošanai nāksies līdzekļus meklēt neesošos avotos. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicināja valdību darboties kā komandai un virzīt šo jautājumu tālāk.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) rosināja tomēr šo jautājumu atbalstīt, bet nacionālā apvienība protokollēmumam varētu pievienot savu īpašo viedokli. Valdot nevienprātībai, premjers tomēr lēma vēlreiz par minēto jautājumu diskutēt nākam pirmdien gaidāmajā koalīcijas sēdē.
Cer turpināt pilotprojektu – līdz 31.decembrim
Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, iecerēts turpināt vēl līdz šī gada 31.decembrim. Tāpat valdībai šodien bija jāpieņem zināšanai Labklājības ministrija (LM) informatīvais ziņojums par pilotprojekta turpināšanu, kā arī jāatbalsta apropriācijas izmaiņas 2018.gadā valsts budžeta izpildes procesā, pārdalot finansējumu 9300 eiro apmērā no Nodarbinātības valsts aģentūrai piešķirtā finansējuma uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžetu, lai nodrošinātu pilotprojekta mājokļa nodrošināšanai trim ģimenēm, kurām piešķirts bēgļu vai alternatīvais statuss, turpināšanu.
Kā norāda LM, pilotprojekta īstenošana uzrādījusi pozitīvus rezultātus, proti, pastāv iespēja veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā, sniedzot atbalstu mājokļa nodrošināšanā. Vienlaikus secināts, ka seši mēneši ir par maz, lai integrētos vietējā sabiedrībā.
Vienlaikus pilotprojektā izkristalizējās dažādas vispārīgas un individuālas problēmas, piemēram, ģimeņu locekļu latviešu valodas zināšanas vēl nav iegūtas tādā līmenī, lai varētu veikt kvalificētu darbu, līdz ar to persona var strādāt tikai vienkāršus darbus par zemu atlīdzību. Vienā gadījumā cilvēkam bija jāveic operācija un jāiziet rehabilitācijas periods, kā rezultātā tikai gada vidū šim cilvēkam būs iespējam sākt strādāt.
Kā otrdien žurnālistus informēja LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, pērn sāktā pilotprojekta rezultātā secināts, ka seši mēneši ir par maz, lai pilotprojektā iesaistītās ģimenes integrētos vietējā sabiedrībā, tāpēc nepieciešams projektu pagarināt.
Jāizlemj, kā rināt mājokļu jautājumu
Vienlaikus ministrijai kopā ar iesaistītajām institūcijām līdz šī gada 31.martam jāizstrādā veids, kā risināt mājokļa jautājumu ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kopumā, piebilda LM valsts sekretāra vietniece.
SIF sekretariāta direktore Aija Bauere norādīja, ka pilotprojektā izkristalizējās vispārīgas un individuālas problēmas, tostarp, ka ārsti un skolotāji nav gatavi sniegt palīdzību šādiem cilvēkiem, un problēmas galvenokārt saistītas ar valodas barjeru.
Bauere norādīja, ka mājoklis ģimenei neatrisina visas problēmas, jo ģimenes pieaugušajiem nepieciešams darbs, bērniem – skola, tāpat ģimenei svarīgs ārsts, pie kura vērsties saslimšanas gadījumā. Vislielākās grūtības sagādāja valodas barjera, tomēr, pēc Baueres paustā, projektā iesaistītie cilvēki bija ļoti motivēti apgūt latviešu valodu.
Tāpat Bauere atzina, ka kopumā SIF īstenotais pilotprojekts parādījis to, kur nepieciešamas izmaiņas, lai cilvēki spētu integrēties sabiedrībā.
SIF sekretariāta direktore ir pārliecināta, ka ar laiku pilotprojekts parādīs, ka cilvēks var integrēties Latvijā, kā arī nākotnē nest gan sociālo, gan ekonomisko pienesumu.
2017.gada beigās noslēgti 3 īres līgumi
SIF pilotprojekta sagatavošanas darbi sākās pagājušā gada martā, taču finansējums no valsts budžeta SIF tika piešķirts 2017.gada oktobra vidū. Pilotprojekta noslēgums ir februāra beigas.
Aizvadītā gada beigās pilotprojektā tika noslēgts īres līgums ar trīs ģimenēm, tostarp vienu sešu personu ģimeni Jelgavā un divām ģimenēm Rīgā, kur vienā no ģimenēm bija trīs personas, bet otrā – četras. Līgums paredzēja segt atbalsta saņēmējiem tādus izdevumus kā mājokļa īres izmaksas, mājokļa komunālo pakalpojumu segšanu apmēram 65 eiro apmērā mēnesī, kā arī citus saistītos pakalpojumus, piemēram, zem ēkas, kurā atrodas mājoklis, esošās zemes nomas vai nodokļa maksājumi, humānās palīdzības, tostarp apģērba un mēbeļu nogādāšana mājoklī un cita veica palīdzību.
Līgumā tika iekļauti arī ģimenes pienākumi, tostarp par maksājumu veikšanu, vismaz viena ģimenes locekļa algotu darbu, latviešu valodas apmācības apmeklējumu un bērnu aprūpi un izglītošanu. Katrā ģimenē viens no ģimenes locekļiem strādā, pārējie apgūst latviešu valodu, bet bērni apmeklē izglītības iestādes.
