Māris Antonevičs: Valdība kā “mīksto krēslu epidemiologi”. Atsaukšanās uz ekspertiem bijusi politiskā taktika? 22
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējās dienās daudz dzirdami pārmetumi, ka valdība vairs neklausās ekspertos, jo viņu ieteikumi neatspoguļojas pieņemtajos lēmumos.
Tik tiešām, ja ņem vērā, ka tieši atsaukšanās uz ekspertiem bijis tas vairogs, ar ko premjers un veselības ministrs parasti atsit gan opozīcijas, gan dažādu organizāciju un sabiedrības grupu iebildes par pieņemtajiem lēmumiem, tad tagad var redzēt, ka tā drīzāk ir bijusi politiskā taktika.
Vienkārši tajā brīdī valdības vadītāja un ministru vairākuma (kā arī allaž tam piebalsojošā Valsts prezidenta) skatījums sakrita ar speciālistu ieteikumiem un šis apstāklis tika izmantots.
Kādā preses konferencē veselības ministrs Daniels Pavļuts diezgan skarbi norāja jautājumu uzdevušu žurnālistu, ka tas ļāvies vilinājumam kļūt par “dīvāna epidemiologu”, tā vietā, lai pilnībā paļautos īsto epidemiologu un infektologu ieteikumiem.
Tā kā pašlaik valdība ir pieņēmusi nevis mediķu ieteikto risinājumu slimnīcu iespējamās pārslodzes krīzes risināšanai, bet gan vadījusies pēc saviem politiskajiem priekšstatiem, tad var teikt, ka viņi paši nokļuvuši līdzīgā statusā.
Tā kā Ministru kabineta sēžu zālē valdība nesēž dīvānos, tad viņi acīmredzot saucami nevis par “dīvānu epidemiologiem”, bet “mīksto krēslu epidemiologiem”.
Tomēr pirms izteikt versijas, kāpēc noticis šāds pavērsiens, jāatzīmē, ka vārds “eksperts” pie mums reizēm tiek lietots ļoti plašā nozīmē, un arī tas diemžēl ir veicinājis šo situāciju.
Paralēli mediķu trauksmes zvanam par dramatisko situāciju slimnīcās un nepieciešamajiem risinājumiem, šonedēļ parādījās arī paziņojums, ka “akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo tās sadarbības modelis ar valdību nav attaisnojis ieguldītās pūles”.
Varēja rasties iespaids, ka runa ir par vienu un to pašu, taču šī ir pavisam cita grupa, kur noteicošā loma ir bijusi nevis medicīnas jomas ekspertiem (daži no tiem gan grupā darbojas, piemēram, Ģirts Briģis un Ludmila Vīksna), bet jau pavisam citu nozaru pārstāvjiem.
Grupas vārdā visbiežāk publiski uzstājies antropologs Klāvs Sedlenieks, kurš vairākkārt nācis klajā ar ļoti īpatnējiem secinājumiem, turklāt intervijās ir bijis grūti nošķirt, kad viņš pauž kādu kolektīvo viedokli un kad vienkārši klāsta savus priekšstatus par situāciju.
Piemēram, savulaik viņš apgalvojis, ka 93% iedzīvotāju atbalstot stingros ierobežojumus un kopumā esot ļoti atbalstoši valdības rīcībai, jo to it kā apliecinot Rīgas Stradiņa universitātes absolventu veiktās aptaujas, kam jau tolaik iebilda vairāki sabiedriskās domas pētnieki, jo viņu dati atšķīrās.
Turklāt tolaik zīmētās rožainās ainas par iedzīvotāju absolūtā vairākuma paklausību un situācijas izpratni liek domāt, ka antropologs varbūt ir stiprs teorijā, tomēr nevar pretendēt uz to, ka saprot un spēj paredzēt Latvijas sabiedrības uzvedības modeļus.
Vēl šā gada maijā Sedlenieks medijos stāstīja, ka “cilvēki nav noguruši no Covid-19 ierobežojumiem” un piedāvāja ieviest tā saukto lokdaunu jeb pārvietošanās aizliegumus, lai gan tobrīd saslimstības līkne un citi sliktie rādītāji strauji gāja uz leju. Jāpiebilst, ka no medicīnas jomas ekspertiem šāds priekšlikums tolaik neizskanēja.
Ja jālabo kurpes, mēs nelūdzam palīdzību zobārstam, lai gan viņam, iespējams, ir savs viedoklis, kā to labāk vajadzētu darīt, un, ja jālabo zobi, mūs diez vai interesēs, ko par to saka antropologs.
Ja kādā nozarē ir krīze, tad primāri jāuzklausa atbilstošās nozares eksperti, nevis visi pēc kārtas. Kaut kādas sastāvā ļoti “raibas” akadēmiskas grupas pastāvēšana šajā situācijā nav tas būtiskākais, taču stāsts ir par to, ka šoreiz ignorēti tiek tieši mediķi, kuri stingri pieprasa, lai vismaz uz trim nedēļām tiktu ieviesti ļoti stingri pulcēšanās ierobežojumi un lai tie attiektos gan uz nevakcinētajiem, gan vakcinētajiem.
“Atgādināšu, ka slimo arī vakcinētie un inficē arī vakcinētie. Tādā mērogā pieļaut šos “zaļos” pasākumus, kādi tie ir tagad, ar šādu saslimstību nozīmē apdraudēt tos cilvēkus, kas šos pasākumus apmeklē. (..) Arī pasaules pieredze, piemēram, Francijā vai Portugālē, kad tur sākās katastrofāls saslimstības pieaugums, tika ieviesti visiem vienādi ierobežojumi.
Stāvoklim stabilizējoties, tad, protams, vakcinētajiem ir priekšrocības,” aizvadītajā nedēļā īpaši sarīkotā preses konferencē uzsvēra infektologs Uga Dumpis.
Vēl asāks ir Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas šonedēļ izplatītais paziņojumu, kurā teikts: “Diemžēl pēdējo valdības pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas būs simtiem un tūkstošiem mirušo. Valdības rīcība vairs nav tikai neizlēmīga, tā ir uzskatāma par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem. Esošajā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties un maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus.”
Kāpēc valdība tā nerīkojas? Acīmredzot tāpēc, ka negrib, lai viltos tā iedzīvotāju (un potenciālo vēlētāju) grupa, kurai Kariņš ir apsolījis: “Vakcinētajiem dzīve nemainīsies!”
