Pretējās domās ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte: “No vienas puses, var saprast valdības vēlmi unificēt prasības, bet, no otras puses, jāsaprot, ka Latvijā apstākļi ir dažādi. Pieciem hektāriem zemes lauku novadā ir pavisam cita vērtība nekā pieciem hektāriem Rīgā vai Jūrmalā. Tādēļ mēs vienmēr iestājamies par to, lai pašvaldībām būtu iespēja individuāli pielāgot normas savai situācijai.” Tomēr pagaidām LPS necelšot iebildumus pret šiem grozījumiem. “Pavērosim, kā tie strādās dzīvē, bet neizslēdzu iespēju, ka drīzumā nāksies pie šā jautājuma atgriezties,” teica I. Rudzīte. 15
Tiem vairāku auto vai zemesgabalu īpašniekiem, kam piešķirts trūcīgā statuss, tas netiks atņemts, bet, beidzoties termiņam (šo statusu piešķir uz trīs mēnešiem), tas, visticamāk, vairs netiks pagarināts.
Vienlaikus ar trūcīgā statusa saņemšanas prasību precizēšanu un pašvaldību pilnvaru ierobežošanu veikti arī citi grozījumi. Piemēram, izslēgts ierobežojums, kas liedza uz šo statusu pretendēt personām, kam pieder vērtspapīri, jo iespējamas situācijas, kad to vērtība ir neliela un īpašniekam tie nekādu labumu nenes. Precizēta arī pieteikšanās kārtība un statusa saņemšanai iesniedzamie dokumenti.
Trūcīgā statusu piešķir konkrētās pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz MK noteikumiem un pašvaldības saistošajiem aktiem. Tas ļauj pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu (50 eiro mēnesī), atvieglojumiem veselības aprūpes sistēmā, saņemt pārtikas pakas, atlaides elektrībai, kā arī ļauj pretendēt uz pašvaldības dzīvokli. Nereti trūcīgā statuss tiek jaukts ar maznodrošinātā statusu, ko nosaka katra konkrētā pašvaldība.
