Valdība ir lēmusi: Kur pēc ārkārtējās situācijas beigām sertifikāti vairs nebūs jāuzrāda? 256
Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai – izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.
Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Vienlaikus no 1.marta sertifikāts vairs nebūs nepieciešams, piemēram, iekļūšanai tirdzniecības vietās ar platību virs 1500 kvadrātmetriem. Lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Tādējādi tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā.
Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka tikmēr uz citām nozarēm, piemēram, naktsklubiem, sabiedrisko ēdināšanu vai citām pakalpojumu sniegšanas jomām, kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.
Ar grozījumiem tāpat tiek paredzēts, ka atbildīgi uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.
Attiecībā uz darba pienākumu veikšanu no 1.marta tiek atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi.
Tāpat sertifikātu pieprasīs darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem, darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē un ieslodzījuma vietu amatpersonām.
Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādēļ VM norāda, ka ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process.
Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic epidemioloģiski drošā vidē – proti iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, kas saistīti ar izklaidi, tai skaitā diskotēkās, naktsklubos, ar azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, ar sportu, sabiedrisko ēdināšanu un individuālajiem pakalpojumiem, tai skaitā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, kuru saņemšanas laikā netiek lietota sejas maska un ir ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju.
Reizē darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un tādējādi noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem darba pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu, lai veiktu darba pienākumus, un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs.
Grozījumu anotācijā minēts, ka, kaut arī tiek prognozēts, ka no 1.marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs augsta, tādēļ nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. Tādējādi no 1.marta līdz 1.aprīlim tik saglabāti 18.janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai.
Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt Slimību profilakses un kontroles centru par iestādē konstatētajām kontaktpersonām. Atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana.
Valdības sēdes laikā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atklāja, ka, viņa ieskatā, par ierobežojumu atcelšanu vajadzēja domāt jau agrāk. Viņš skaidroja, ka līdz šim Latvijas valdībai nav izdevies strādāt pēc principa “ātri ciet – ātri vaļā”, kas nozīmētu veikt straujākas darbības.
Atbildot uz uzņēmēju pārstāvja repliku, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš otrdien, aizvietojot Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), vadīja valdības sēdi, pauda, ka, ja saslimstība strauji samazinātos, viņa ieskatā, neviens valdības loceklis nebūtu pret agrāku ierobežojumu atcelšanu.
