Valdība gatavo amnestiju blēžiem 0
Rumānijas prezidents Klauss Johannis paziņojis, ka uzskata par “galīgi antikonstitucionālu” un kategoriski iebilst pret valdības ārkārtas rīkojumu, kas varētu atsaukt simtiem apsūdzību korupcijā pret augsta ranga amatpersonām. Bažas par tiesu varas neatkarību Rumānijā, kas šā gada pirmajā pusē ir ES prezidējošā valsts, izteikusi Eiropas Komisija.
Premjere pauž līdzcietību korumpantiem
Prezidents Klauss Johannis nosodījis tieslietu ministra Tudorela Toadera iesniegto priekšlikumu, piebilstot, ka valdošā sociāldemokrātu partija “neraizējas par Rumānijas tēlu, bet domā tikai par saviem politiķiem, kuriem ir problēmas ar likumu”, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Tieslietu ministra iesniegto priekšlikumu tagad izskata Rumānijas premjerministre Viorika Dančila, kura jau paziņojusi, ka to atbalsta. Viņasprāt, tiesas prāvu atlikšana un vairāku jau pieņemto spriedumu atcelšana netraucēšot cīņu pret korupciju. Priekšlikuma kritiķi uzskata, ka valdības rīkojums par kukuļņēmēju lietu pārskatīšanu būtu trieciens demokrātijai, tiesu varas patstāvībai un vājinātu pūliņus korupcijas apkarošanā valdības aprindās.
Rumānijas Konstitucionālā tiesa pagājušā gada novembrī lēma, ka viens no Augstākās kasācijas tiesas, valsts augstākās šķīrējtiesas, pieciem tiesnešiem 2014. gadā nav bijis iecelts atbilstoši noteikumiem, tāpēc būtu jāpārskata visi Augstākās kasācijas tiesas spriedumi kopš 2014. gada. “Visi cietušie ir pelnījuši taisnīgu tiesu,” apgalvoja premjerministre Dančila, paužot līdzcietību par korupciju notiesātajiem valsts ierēdņiem, kuru ģimenes un veselība esot sagrauta.
Grauj pretkorupcijas biroja darbu
Analītiķi uzskata, ka valdības lielā steigā pieņemtais ārkārtas rīkojums par vairāku simtu tiesas procesu un jau pieņemto spriedumu atcelšanu ir pirmām kārtām saistīts ar apsūdzību pret valdošās sociāldemokrātu partijas līderi Livju Dragnea, kura lietā ir vairāki notiesājoši spriedumi. Viņš apsūdzēts amata pilnvaru pārkāpšanā un vēlēšanu rezultātu viltošanā, tāpēc prezidents Johannis atteicās ieteikt viņu premjerministra amatam, lai gan sociāldemokrāti uzvarēja vēlēšanās. Sociāldemokrātu valdība, kas divu gadu laikā nomainījās trīs reizes, izpelnījās iedzīvotāju sašutumu, cenšoties pieņemt likuma labojumus par sodu atvieglošanu ierēdņiem, kas bija ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli.
Valdības apstiprinātie krimināllikuma labojumi paredzēja apžēlot cietumniekus, kuru ieslodzījuma laiks ir mazāks par pieciem gadiem, izņemot izvarotājus un atkārtota nozieguma izdarītājus, kā arī dekriminalizēt ierēdņu veiktus likumpārkāpumus, kuros valstij nodarītais zaudējums nepārsniedz 200 000 leju (45 000 eiro). Valdībai apgalvojot, ka krimināllikuma labojumi esot jāveic, lai mazinātu pārapdzīvotību cietumos, šis lēmums atbrīvotu no ieslodzījuma simtiem bijušo ierēdņu un izbeigtu izmeklēšanu daudzās apsūdzībās, tajā skaitā pret sociāldemokrātu partijas līderi un bijušo premjerministru Livju Dragnea, kuram piespriests nosacīts sods par krāpšanu vēlēšanās.
Turpinās izmeklēšana lietā, kur Dragnea apsūdzēts par noziedzīgas grupas izveidošanu naudas izkrāpšanai no ES fondu finansētiem projektiem. Dragnea sadarbībā ar premjerministri Dančilu, kas vada valdību, konsultējoties ar sociķu līderi, panāca Rumānijas pretkorupcijas biroja vadītājas Lauras Kevesi atcelšanu no amata. Sociāldemokrātu stratēģija ir aizsargāt pašreizējos un bijušos partijas biedrus no apsūdzībām kukuļņemšanā un padarīt praktiski neiespējamu sodīt par korupciju amatā esošus politiķus, uzskata analītiķi.
Rumānijas prezidents Klauss Johannis paziņojis, ka tiesiskā valstī likumi nevar tikt piemēroti ar atpakaļejošu datumu. EK pārstāvis paziņojis, ka ES uzmanīgi seko diskusijai par tiesu varas pilnvarām Rumānijā. “Ir ļoti būtiski, lai Rumānija atgrieztos uz korupcijas apkarošanas ceļa un nodrošinātu tiesu varas neatkarību, izvairoties no jebkādiem soļiem atpakaļ,” teica EK pārstāvis.
