Valdība dzen sevi stūrī 26
Arī otrdien valdība vēl nespēja pieņemt solīto gala lēmumu par atrastā “Air Baltic” investora piesaisti un atlika to uz šodienu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) lēmuma atlikšanu skaidroja ar jaunas informācijas saņemšanu, kas ir jāpārbauda. Gan viņa, gan iekšlietu ministrs, kurš vienlaikus ir satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) atteicās komentēt, kāda informācija ir saņemta.
Pirms šīs sēdes vaicāju demisionējušajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam (“Vienotība”), kas viņu finanšu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piesaistē uztrauc vairāk: neskaidrā naudas izcelsme vai piecu “Sukhoi Superjet” lidmašīnu piespiedu iegāde? “Abi ir vienlīdz nopietni apsvērumi, bet ir arī citi, ar kuriem nedrīkstu dalīties. Ir attiecīgo institūciju, kas saistīti ne tikai ar valsts drošību, apsvērumi, arī Civilās aviācijas administrācijas viedoklis par investoru un lidaparātiem.”
Šodienas valdības lēmums parādīs, vai “jaunā informācija” dos ieganstu mainīt iepriekš uzņemto kursu uz steidzīgu krievu lidmašīnu uzņemšanu flotē un šaubīga privātā investora naudas piesaisti, ko valdības vadītāja pasniedz kā izvēli “bezizejas stāvoklī”. Kaut gan Matīss piedāvājis vēl divas citas izejas (bet ne citu investoru), tieši uz Montāgu-Girmesu kā vienīgo pastāvēja “Air Baltic” vadība (“vai nu šis, vai mums beigas”), Finanšu ministrija un pati premjere.
Kāpēc tad Satiksmes ministrija nesameklēja labāku investoru? Matīss attrauc, ka ministrija ar investoru nodarbojusies pēdējo pusotru mēnesi – tas četrus gadus bijis “Prudentia” uzdevums. Konsultanti sabiedrībai atskaitījušies par 63 uzrunātajiem, no kuriem kā stratēģiskais investors vēl nav gatavs ienākt neviens. No Čendu lidojošā Ķīnas aviokompānija “Sichuan Airlines” Rīgā varētu parādīties pēc gada vai diviem.
Kas tad valdību iedzina stūrī pirms nedēļas un dzen joprojām? Darba dalījums starp valsti un “Air Baltic” ir vienkāršs: investorus meklē īpašnieks (viņa vārdā “Prudentia”), lidmašīnas – aviokompānija. Dalījums nojuka tajā brīdī, kad investors atnāca komplektā ar lidmašīnām.
Izskatās, ka “Air Baltic” vadītājs Martins Gauss piesaistījis savu paziņu Montāgu-Girmesu kā “ātro kredītu firmu” aviokompānijas īslaicīgajās finanšu grūtībās, par procentiem pieņemot krievu lidmašīnas.
No kurienes finanšu grūtības, ja aviokompānija jau trešo gadu strādā ar peļņu? Vasarā nopelnīto naudu “Air Baltic” iemaksāja avansā saskaņā ar līgumu ar kanādiešu “Bombardier” par 13 “CSeries 300” lidmašīnu iegādi. Šo pārskaitījumu Matīss vērtē kā kļūdu: “Pēc līguma pirmajām lidmašīnām jābūt šogad. Kur tās ir? Nav, un man joprojām nav pārliecības, ka nākamgad septembrī tās būs. Man nav pārliecības, ka ir vērts ieguldīt valsts naudu projektā, kas varbūt izgāzīsies.” Matīss spriež, ka varētu ne tikai pārskatīt maksājuma grafiku, bet visu līgumu ar “Bombardier” un atgriezties pie iepriekšējām sarunām ar “Boeing” un “Airbus”.
“Prudentia” kā konsultants piepeši (pieļauju, tuvā honorāra saņemšanas gaidās) sāka piespēlēt aviokompānijai, ignorējot ierasto komunikāciju un dokumentu apriti. Valdību konsultējošā firma vairāk kalpoja kā aviokompānijas interešu lobijs, lai dabūtu cauri tik nepieciešamo lēmumu. Redzams, ka cauri valdībai, pateicoties finanšu ministram un valdības vadītājai, tas ir izdevies. “Neērtais ministrs ir aizvākts no skatuves, un valdība turpina pieņemt šos lēmumus,” pēc valdības pirmdienas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdošanu “Air Baltic” un privātā investora piesaisti secina Matīss.
“Air Baltic” reģionālo lidmašīnu iegādes konkursā saņēmusi piedāvājumus no trim ražotājiem – no japāņu “Mitsubishi”, brazīliešu “Embraer” un krievu “Sukhoi Superjet”. Neoficiāli avoti vēsta, ka izdevīgākais piedāvājums cenas ziņā ir no “Sukhoi”. Ja ir taisnība, ko par “Air Baltic” labi informēts avots vēstījis “pietiek.com”, tad pašā “Air Baltic” jau krietnu laiku pirms valdības 3. novembra lēmuma un investora publiskošanas spraigi strādā pie krievu superdžetu uzņemšanas.
“Sukhoi” lidmašīnas nav akcionāra līgumā, un par to Girmess preses konferencē nesameloja. Šīs lidmašīnas uzvarēs konkursā, vēl pirms vācu akcionārs būs parakstījis līgumu. Bet arī tā projekts izraisījis daudz jautājumu – kāpēc mazākuma (20%) akcionāram paredzētas vairākuma akcionāra tiesības? Varbūt pietiks izravēt visus šos valsti diskriminējošos nosacījumus, lai investors pats atteiktos no 52 miljonu eiro ieguldījuma.
Tiesa, beidzot no valdības vadītājas puses ieskanas brīdinošas notis. Pirmdien, lemjot par 80 miljonu eiro ieguldīšanu “Air Baltic”, pieņemts lēmums izvērtēt ne tikai uzņēmuma padomes, bet arī valdes darbību. Kozlovskis neizslēdza iespēju izvērtēt arī “Air Baltic” vadītāja Gausa atbilstību amatam.
Šajā situācijā Montāgu-Girmesu kā vienīgo glābiņu vairs neuzskata arī Gauss: “Ja būs jauns valdības lēmums, kas mainīs situāciju, meklēsim citus risinājumus. Tā nebūs katastrofa, jo pastāv citas iespējas.” Vai tās saskatīs valdība šodien?
