Iedzīvotājus sagaida jauni satricinājumi, turpinoties dramatiskam gāzes un elektrības cenu pieaugumam. Kādu atbalstu plāno valdība? 109
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas iedzīvotājus sagaida jauni satricinājumi, turpinoties dramatiskam dabasgāzes un elektrības cenu pieaugumam. Otrdien notikušajā valdības sēdē, noklausoties Ekonomikas ministrijas ziņojumu par dabasgāzes un elektrības sadārdzinājuma iemesliem un prognozēm, ministri sprieduši, kādu atbalstu varētu sniegt.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis atklāja, ka klātesošie vienojušies – atbalstu saņems vispirms trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji, kuri siltuma un elektrības cenu krasā kāpuma dēļ varētu ciest vissmagāk.
Valdība uzdevusi viņam un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam divu mēnešu laikā izdomāt, kādi vēl varētu būt iespējamie atbalsta veidi maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm, kuras nespētu samaksāt par apkuri un elektrību.
Nākamā gada budžeta likumprojektā šim mērķim būtu jāparedz papildu nauda, par ko Saeima varētu nolemt novembra vidū. Jautāts, vai pirms jaunās apkures sezonas sākuma nav par vēlu gudrot par jauniem atbalsta veidiem, Gatis Eglītis atbild, ka divi mēneši, iespējams, nemaz nebūšot vajadzīgi. Tiklīdz priekšlikumi būs sagatavoti, tie tikšot iesniegti apstiprināšanai valdībā.
Spriež par piemaksu pabalstam
Atbalstu no valsts budžeta norēķiniem par elektrību tā dēvētie aizsargātie elektrības lietotāji (daudzbērnu ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērni vai aizbilstamie vecumā līdz 18 gadiem, ģimenes ar trim un vairāk bērniem, ja viens vai vairāki bērni ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri turpina mācīties; personas ar 1. grupas invaliditāti, trūcīgās un maznodrošinātās personas) saņēmuši agrāk un saņem arī pašlaik. Bet no šī gada 1. septembra atbalsta kārtība būtiski mainīta.
Līdz šim maznodrošinātajiem un trūcīgajiem bija jāmaksā mazāk par noteiktu iztērēto kilovatstundu skaitu. Bet no 1. septembra katrai trūcīgajai un maznodrošinātajai personai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personai ar 1. grupas invaliditāti vai viņa aizgādnim piešķir 5 eiro, savukārt daudzbērnu ģimenei 10 eiro atlaidi mēnesī.
Kā atklāj ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, pašlaik valdībā spriež par šo atlaižu palielināšanu līdz 20 eiro daudzbērnu ģimenēm un 15 eiro pārējām aizsargāto lietotāju grupām.
Lēmums par to tikšot pieņemts dažu nedēļu laikā. Šādas atlaides balstītas uz aprēķinu, ka vidējai mājsaimniecībai elektroenerģijas sadārdzinājums esot no 8 līdz 14 eiro mēnesī. Aizsargāto lietotāju sarakstā esot apmēram 50 000 mājsaimniecību.
Jautāts, vai līdzīgs atbalsts nebūtu iespējams arī dabasgāzes lietotājiem, Jānis Vitenbergs atbild, ka pašlaik valdība nepieļauj iespēju ieviest līdzīgu atbalstu, tāpēc ka lielā mērā šī problēma skarot tikai Rīgu.
“Citas pilsētas lielākoties jau ir pārgājušas uz biomasas staciju izmantošanu, tādēļ gāzes cenu kāpums galvenokārt skar Rīgu,” skaidro Jānis Vitenbergs. “Tāpēc diezin vai būtu godīgi likt Latvijas iedzīvotājiem maksāt par to, ka Rīga ir nokavējusi pāreju uz ilgtspējīgiem risinājumiem siltuma ražošanā.” Viņaprāt, tā vietā būtu jādomā par to, kā Rīgā pārvarēt šo atpalicību.”
Aizsargās tikai trijatā?
No 1. septembra mainītā atbalsta kārtība cita starpā paredz, ka aizsargāto lietotāju statusu turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijai pakļautais Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Birojā stāsta, ka atbalsta pieprasīšanai aizsargātajam lietotājam pašam pat neesot jāpiesakās pie sava elektrības tirgotāja. Aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai savu klientu līgumu datus nodod elektrības tirgotāji. Pēc tiem sistēma pati atklāj aizsargāto lietotāju un viņam piemērojamo maksājuma samazinājumu elektrības rēķinā, nosūtot šos datus atpakaļ tirgotājam.
Te gan jāņem vērā, ka no divpadsmit pašlaik aktīvajiem elektroenerģijas tirgotājiem pašlaik tikai “Latvenergo” un “TET” ir tādi, kuriem jau ir noslēgti līgumi ar BVKB par datu apmaiņu un kuru klienti tādējādi var pieprasīt šo atbalstu. Trešais elektrības tirgotājs, kurš pieteicies aizsargātā lietotāja atbalsta nodrošināšanai, ir “MVBK”.
Tarifi aug
No 1. septembra “Rīgas siltums” līdzšinējo 45,27 eiro par megavatstundu (MWh) vietā noteicis par 27% lielāku siltumapgādes tarifu – 57,31 eiro par megavatstundu. No 1. novembra siltumenerģijas tarifs palielināsies vēl par 16%. Plānotais siltumenerģijas tarifs varētu būt 66,76 eiro par MWh (bez PVN).
Augustā “Latvenergo” paziņoja, ka tirdzniecības zīmola “Elektrum”, tarifa plānā “Elektrum ekonomiskais”, kuru līdz šim izmantojusi iedzīvotāju lielākā daļa, fiksētā elektrības cena pieaug par 42,9% – līdz 0,09595 eiro par kilovatstundu (kWh). Bet septembra beigās tas vēsta, ka no 1. novembra būs jāmaksā 0,14169 eiro par kWh.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns atzīst, ka tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums līdz šim nekad nav piedzīvots.
“Nord Pool” elektroenerģijas vidējā biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā aizvadīto triju mēnešu laikā bija 83,55 eiro par MWh (pērn 34,03 €/MWh). Savukārt dabasgāzes biržas cena šī gada septembrī Latvijas un Igaunijas cenas apgabalam bija gandrīz piecas reizes lielāka (46 eiro/MWh) nekā 2020. gada septembrī.
