Egils Līcītis: Valdība, dod maizi! 1
Tā kā darbaļaudīm esot pavisam nosists garīgais, arodnieku līderi Krīgers ar Keri sola, ka valsti pāršalks gājienu, mītiņu un piketu vilnis. Miera misijas sarunas ar skopulīgo valdību beigušās nerezultatīvi, SOS signāli nav uzklausīti, tāpēc 1. maijā ielās izies svētdienīgi uzcirtušies darba ņēmēji, lai pēc veca paraduma nodzertu kapitālistiem bēres tautas sapulcē “Par cienīgu darbu un darba samaksu veselam, izglītotam cilvēkam Latvijā”. Cilvēkiem tukšā dūšā sakrājies runājamais par dzīves pasliktinājumiem, ko pastāvīgi sagādā valdība, sistemātiski neizpildītiem solījumiem un citiem sūrstējumiem. Uz tautas sapulci, aģitatoru sakūdīti, ieradīsies tūkstoši ar lielām bungām, plakātiem “Māri, go home!”, skandējot skaļus lozungus un uzvelkot maršējamo gabalu “Cauri pilsētas vecajiem vārtiem soļo latviešu strēlnieku pulks”.
Dusmu izlaušanās pret agrāk iemīļotajiem politiķiem ir dibināta. Pavasaris vairs nav tik jauks un patīkams, kā bija pie Dombrovska un Straujumas. Atalgojums un barošana pēc spēkavīru normām pieaug tikai deputātiem, ministriem, konsultantiem un priekšniecībai, nevis kroņa iestādēs parastiem strādājošiem. Sociāldemokrātija ir buržuju nobendēta, un nav kas cīnītos par vienlīdzību, par proletariāta interesēm un tiesībām. Sirds ir pilna mediķiem, taisnīgām veselības aprūpes darbinieku bombardējamām prasībām varētu sekot skolmeistari, piensaimnieki, pensionāri, pacienti un liels pulks pārējo kareivīgo latviešu un internacionālo strēlnieku. Kā protesta formas būs fermeru organizēta smagās tehnikas karavāna uz “skābbarības torni”, skvēra zaļumos uzslieta telšu pilsētiņa Ministru kabineta logu priekšā, kā arī – paralēli ekonomiskajām – asas politiskās prasības, jo atkal pienācis laiks atlaist parlamentāriešus savvaļā.
Maksimālam sabiedrības vairākumam nekad nekas nav pretī ierīvēt muguru simt Saeimas ķeizariņiem. Vecās iekārtas grāvējiem labpatiktu saritināt atpakaļ iepriekšējo vēlēšanu rezultātus un ievēlēt jaunas sejas, kas pēc Saeimā ievākšanās prieka ar šķirisku pieeju izpildīs kreiso pagriezienu vienkāršo cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā. Kas būs Saeimas atlaidējs? Jāiet pie līdzjūtīgā prezidenta. Bet, no otras puses skatot, ZZS apvienība, premjera partija kļuvuši par reitingu karaļiem, kuri droši vien atkārtoti vinnēs vēlēšanas. Turklāt veselības ministrs Belēvičs jau atzinis nozares darbinieku prasības par pilnīgi pamatotām un 1. maija demonstrācijā maršēšot vienā ierindā ar saniknotiem dakteriem un medmāsām. Tā ka viss noslēgsies ar zinātnisku izskaidrojumu augstāko arodnieku delegācijai, kāpēc jāpaciešas un pagaidām algu palielinājuma forsēšana nav iespējama. Premjeram ir multitaskings, proti, jānodarbojas ar 1000 sāpīgiem, atbildīgiem, neatliekamiem jautājumiem uzreiz. Finanšu ministrei līdz pieciem centiem jāsabalansē valsts izdevumu un ieņēmumu grāmata. Valdībai kopumā ir plāni kā Napoleonam, bet, lai plāni būtu izvedami dzīvē, jārēķinās, ka naudas uzšķiņķots tik, cik ir.
Līdz ar to jautras dabas ļaudis drīkst izklaidēties tautas sapulcēs, baudīt labu laiciņu, ja 1. maijā saulīte staigās pa zemes virsu, noklausīties naida runas, pēc kurām katrs valdības loceklis jutīsies kā vajāts zaķis, bet pēc tam būs jāsatin sarkanie karogi un jāiet mājās.
