Valdība centīsies izbēgt no bēgļiem 2
Nākamnedēļ notiekošajā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru padomē Latvija gatavojas iebilst pret obligātu bēgļu kvotu noteikšanu dalībvalstīm.
Ministru kabinets vakar akceptēja valsts pozīciju attiecībā pret Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto migrācijas programmu, kas cita starpā paredz bēgļu kvotu ieviešanu.
“Mūsu nostāja nemainās – mēs esam par brīvprātības principu un pret kvotām. Taču mēs neesam pilnībā pret šo programmu, jo bēgļu kvotas ir tikai viens no piedāvājumā iekļautajiem jautājumiem. Mēs jau tagad aktīvi ņemam dalību FRONTEX operācijās Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai un uzraudzībai. Tāpat sadarbojamies sakaru virsnieku līmenī un citos jautājumos. Mēs atbalstām šādas sadarbības stiprināšanu,” pēc valdības sēdes informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Oficiālo pozīciju dokumenti parasti ir ierobežotas pieejamības, bet zināms, ka tajā Latvijas puse esot norādījusi gan uz mūsu valsts vēsturiskajiem apstākļiem, etnisko sašķeltību, gan to, ka tīri tehniski neesam gatavi uzņemt vairākus simtus bēgļu.
Nākamnedēļ Eiropas migrācijas programma tiks vērtēta Luksemburgā notiekošajā ES iekšlietu ministru padomes sēdē, ko vadīs Kozlovskis. Viņš prognozēja, ka gaidāmas karstas diskusijas, jo no dalībvalstīm esot saņemtas atšķirīgas indikācijas. Dažas uzstāj uz kvotām, daļa atbalsta kvotu principu, bet ir nemierā ar aprēķinu formulu, bet vēl citas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai bēgļu uzņemšanā tiktu saglabāts brīvprātības princips. Tas paredz, ka katra valsts var pat izvērtēt un izlemt, cik daudz bēgļu tā uzņem. Piemēram, Dānija ik gadus brīvprātīgi uzņemot ap 500 bēgļu no ES robežvalstīm. “Visticamāk, kopīgu nostāju panākt būs ļoti apgrūtināti,” sprieda Kozlovskis. Taču, pat ja ES iekšlietu ministri nespēs vienoties par kvotām, programmas virzība neapstāsies, jo EK to izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm. Tādēļ jūnija otrajā pusē to vērtēs Eiropas Padomē premjeru līmenī.
Saskaņā ar EK paziņojumu Latvijai būtu jāuzņem kopumā 737 bēgļi (310 no Itālijas, 207 no Grieķijas un vēl 220 no viņu mītnes zemēm). Salīdzinājumam – Lietuvai būtu jāuzņem 710 bēgļi, bet Igaunijai – 1064. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā. Uzņemamo cilvēku skaits tiek aprēķināts pēc īpašas formulas, kur par koeficientiem tiek izmantots: iekšzemes kopprodukts (40%), iedzīvotāju skaits (40%), bezdarba līmenis (10%) un statistika par iepriekšējo patvēruma meklētāju iesniegto pieteikumu skaitu valstī un iepriekš pārvietoto bēgļu no trešajām valstīm skaitu (10%).
Vairāki mūsu politiķi jau pauduši uzskatu, ka Latvijai noteiktais skaitlis ir netaisnīgi liels un neloģisks. Arī iekšlietu ministrs Kozlovskis saka, ka Latvija 737 bēgļus šobrīd gluži vienkārši fiziski un finansiāli nav gatava uzņemt. “Turklāt jāsaprot, ka nepietiek šos cilvēkus vienkārši uzņemt. Viņi ir arī jāintegrē, jānodrošina brīva pieeja darba tirgum, jāiemāca valoda. Tas skar ne tikai iekšlietu sistēmu, bet arī kultūras, labklājības, izglītības nozares,” teica ministrs.
Nākamnedēļ gaidāmajā iekšlietu ministru padomē bez migrācijas programmas tiks vērtētas arī Eiropas valstu sekmes terorisma apkarošanā un pieņemta Eiropas iekšējās drošības stratēģija 2015. – 2020. gadam.
