Valdība atkal pilnā sastāvā 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) ieskatā Artūrs Toms Plešs, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzīja “Attīstībai/Par”, “no iespējamajiem kandidātiem ir viens no labākajiem, jo labi pārzina ministrijas specifiku”. Tāds iespaids valdības vadītājam radies pēc garākas sarunas ar Plešu.
Par viņa apstiprināšanu ministra amatā ceturtdien nobalsoja 61 deputāts. Opozīcijas pārstāvji galvenokārt vērsa uzmanību uz ministra vājajām vietām – vispirms jau tā bija neticība, ka viņa priekšgājējs Juris Pūce (“AP”) patiešam paies malā un nedos Plešam uzdevumus.
Viņam pārmeta arī runāšanu “vispārīgās frāzēs” un nepietiekamo konkrētību.
“Ar lielāko rūpību un cieņu pildīšu ministra pienākumus,” sēdē sacīja Plešs, solot būt atvērts komunikācijai ar nozares pārstāvjiem. Viņš arī uzskata sevi par komandas spēlētāju un ir gatavs uzticēties nozares profesionāļiem. Politiķis norādīja, ka ne mazāk par administratīvi teritoriālo reformu viņu interesē arī vides jautājumi.
Viena no Pleša prioritātēm būšot panākt, lai Latvija kļūtu par klimatneitrālu, zaļu un digitālu valsti. Vienlaikus viņš turpinās iesākto virzību uz ekonomiski attīstītiem reģioniem ar laikmetīgu pārvaldību, lai visi Latvijas iedzīvotāji piedzīvotu “jaudīgu izaugsmi”.
Opozīcijas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) teiktais nepārliecināja, jo Pleša runa “bija pilna ar vispārīgām frāzēm, bet pietrūka konkrēta redzējuma”. Laikā, kad pašvaldību ieņēmumi samazināsies par 90 miljoniem eiro, “profesionālā vidē cilvēki var palikt ļoti, ļoti dusmīgi, ja ar viņiem runās vispārīgās frāzēs”, brīdināja Valainis.
Līdzīgs viedoklis bija arī Sergejam Dolgopolovam (“Saskaņa”), kurš no Pleša sagaida piedāvājumus, kas būtu pamatoti ar skaitļiem un ekspertu vērtējumu.
Vairāki deputāti pievērsās Pleša darbībai Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēža amatā. Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko, atsaucoties uz Valsts prezidenta Egila Levita rakstīto Saeimai, norādīja, ka reforma tika sagatavota nevis dialogā ar sabiedrību, “bet tika politiski dzīta cauri, tās pieņemšanā pietrūka savstarpējās cieņas”.
Tas arī esot izsaucis pašvaldību pretestību un to, ka 21 novada dome ir vērsusies Satversmes tiesā. J. Stepaņenko un neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems arī bija vienisprātis, ka A. T. Plešs ļoti labi pildot citu dotos uzdevumus – vispirms jau J. Pūces ieteikumus. A. Gobzemam Bauskas iedzīvotāji esot stāstījuši, ka redzējuši J. Pūci kādā šķērsielā Bauskā tiekamies ar A. T. Plešu.
J. Pūce tajā nesaskata neko īpašu, jo gan viņa sieva, gan Plešs ir no Bauskas, tāpēc J. Pūce mēdzot ik pa laikam būt Bauskā. Todien abi patiešām satikušies un aizgājuši apskatīties jaunā sporta centra piebūvi, “Latvijas Avīzei” pastāstīja Pūce.
Viņaprāt, opozīcijas deputāti “vēlas pārāk mani demonizēt kā cilvēku, kas apsēsts ar varu”. Pūce uzskata, ka Plešs pats esot spēcīgs, “pilns ar idejām un izdarīs brīnumu lietas – ne viņam uz mani jāskatās, ne jāprasa padoms”. Taču, ja tādu jaunais ministrs lūgšot, tad, protams, tas netiks liegts, jo abi ir vienā partijā un komandā.
Ministra amats pēc J. Pūces atkāpšanās bija vakants vairāk nekā mēnesi, ko pieminēja arī Kariņš – krīzes laikā valdības darbs bijis apgrūtinošs, jo aizsardzības ministrs vienlaikus pildījis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.
“Latvijas attīstībai” partneri no “Kustības Par” nesteidzās atbalstīt sabiedroto ministra kandidātu, ko pamatoja ar budžeta pieņemšanu. Valērijam Agešinam (“Saskaņa”) bija savs skaidrojums – viņaprāt, par ministru vajadzēja kļūt Danielam Pavļutam, kuram ir lielāka politiskā un arī valdības darba pieredze.
“Taču tad frakcija zaudētu tās vadītāju, kura vietā Saeimā nāktu Māris Mičerevskis, kas ir trāpījis frakcijas Ahilleja papēdī,” pieļāva V. Agešins. Tagad Pleša vietā Saeimā uz ministra pilnvaru laiku nāks tēlnieks Aigars Bikše.
Par Pleša apstiprināšanu balsoja koalīcijas frakcijas, kā arī neatkarīgie deputāti Aldis Blumbergs, Artuss Kaimiņš, Anda Čakša, Ļubova Švecova un Andris Kazinovskis, kurš debatēs netieši lika saprast, ka viņa izstāšanās no JKP, iespējams, bijusi pārsteidzīga. Tagad Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdis Jānis Bordāns paužot to pašu, par ko Kazinovskis runājis pašvaldību reformas sagatavošanas laikā.
Runa ir par Bordāna sacīto pirmdien pēc koalīcijas sēdes, kad JKP priekšsēdis atgādināja – JKP atbalstījusi pašvaldību reformu tikai tāpēc, ka VARAM solīja izveidot administratīvos reģionus, bet sagatavotais projekts, pēc J. Bordāna domām, neesot kvalitatīvs.
Tas būs vēl viens darbs, ko mantojumā saņems jaunais ministrs. Pret Plešu bija Zaļo un zemnieku savienība, četri neatkarīgie deputāti un trīs no “Saskaņas”. Liels skaits – 23 deputāti – balsojumā nepiedalījās. Pārsvarā tie bija “Saskaņas” politiķi, bet savu attieksmi pret A. T. Plešu nevēlējās paust arī Aleksandrs Kiršteins un Janīna Kursīte-Pakule (abi NA), Ralfs Nemiro (“KPV LV”), kā arī Gundars Daudze un Jānis Vucāns, kuri Zaļo un zemnieku savienības frakcijā pārstāv partiju “Latvijai un Ventspilij”.
