Valdība atjauninājusi plānu, kurā noteikts līdz 2025.gadam apzināt vecās patvertnes un tām pielāgojamās būves 95
Valdība otrdien apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.
Plāns ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.
Ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, ar kuriem Latvija saskaras pēdējo gadu laikā, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Tāpat plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.
Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ jaunajā redakcijā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem.
Plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību. Līdz 2025.gadam paredzēta veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana.
Plānā gan precīzs gads nav noteikts, taču būves īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem pēc nepieciešamības būs jāveic veco patvertņu remonts un citu būvju pielāgošana cilvēku aizsardzībai. Būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam līdz 2025.gadam būs jāveic patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošana ar attiecīgām norādījuma zīmēm.
Līdz 2025.gadam pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts zemes dienestam jāveic pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana. Tāpat tiesiskajiem valdītājiem līdz 2025.gadam būs jānosaka personāls, kurš nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai.
Tāpat plānā papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.
Valdība otrdien slēgtā sēdē arī konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību patvertņu jautājumā, un valdības lēmums paredz, ka Ekonomikas ministrijai būs jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2024.gada novembra beigām jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts, lai patvertnes tiktu veidotas pēc jauniem kritērijiem, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Ministrs gan apzinās, ka likumprojekta pieņemšana nebūs ātra, jo nepieciešams Saeimas atbalsts un balsojums. Ņemot vērā, ka likums vēl nav izstrādāts un pieņemts, valdība atbalstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sadarbībā ar citām ministrijām un zinātnisko potenciālu līdz šī gada 1.martam sagatavos vadlīnijas par esošo ēku ar pazemes stāviem pielāgošanu patvertņu vajadzībām. Šādu ēkas Latvijā ir aptuveni 29 000.
Tāpat IeM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos iespējamo finansiālo atbalstu šādu iniciatīvu veicināšanai, jo šādu ēku pielāgošana, kamēr nav pieņemts normatīvs Saeimā, būs brīvprātīga. “Kamēr nav normatīva, nevaram uzlikt par pienākumu, bet, lai situācija virzītos uz priekšu, ir uzdevums vērtēt iespējamo valsts atbalstu šādas iniciatīvas veicināšanai,” norādīja ministrs un piebilda, ka šādas patvertnes varētu precīzāk apzināt šī gada otrajā pusē.
Iekšlietu ministrijai būs jāsagatavo un līdz 2024.gada 31.maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Likumā tiktu definēts patvertnes jēdziens. Tāpat būs jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.
