Premjers: Sistēmiskā izvērtēšana nevarētu būt par iemeslu, lai izvairītos no atbildības 14
Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) atcēlis šonedēļ plānoto braucienu uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu premjeru sanāksmi Bukarestē Rumānijā. Viņaprāt, pašreiz svarīgāk ir būt uz vietas Latvijā, lai no valdības puses nodrošinātu visu nepieciešamo atbalstu gan izmeklēšanai, gan traģēdijā cietušajiem, gan iespējamo likumdošanas izmaiņu izstrādei. Vakar pēcpusdienā “LA” iztaujāja premjeru.
– Jūs šodien tikāties ar Iekšlietu ministrijas vadību, kā arī policijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem. Kāda ir jaunākā informācija par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu?
– Tikšanās laikā pārrunājām to, kā virzās izmeklēšana, kāds ir iesaistītais resurss. No savas puses apliecināju, ka šai izmeklēšanai tiks sniegts viss nepieciešamais atbalsts – gan finansiālais, gan valdības. Pārliecinājos, ka šajās dienās izdarīts liels darbu apjoms – nopratinātas jau vairāk nekā simt personas, izņemti lietiskie pierādījumi, tostarp būvkonstrukciju daļas, kam jāveic tālākas ekspertīzes. Aicināju piesaistīt šīm ekspertīzēm arī ārvalstu speciālistus, lai sabiedrībā būtu lielāka pārliecība par ekspertīžu rezultātiem. Šeit gan tiesībsargājošās institūcijas uzsvēra, ka svarīgi ievērot kriminālprocesa prasības – ekspertus piesaista procesa virzītājs, nevis Valsts prezidents, Ministru prezidents vai kādi citi politiķi… Šajā lietā ir ļoti būtiski, lai nebūtu nekādu procesuālu pārkāpumu, jo aizstāvības puse tos noteikti izmantos pret izmeklēšanu. Varam nešaubīties, ka aizstāvības pusē arī būs piesaistīti gan labi eksperti, gan labi advokāti.
– Jūs minējāt, ka valdība gatava atbalstīt izmeklēšanu. Kāds tieši atbalsts izmeklētājiem nepieciešams? Dzirdēts, ka jau top budžeta grozījumi, lai piešķirtu izmeklēšanai nepieciešamos līdzekļus.
– Vispirms jāredz konkrētie pieprasījumi, ekspertīžu izmaksas, virsstundu darbs un citas iespējamās izmaksas, un tad lemsim, kā mēs tos varam nodrošināt. Budžeta grozījumi ir samērā smagnējs un lēns mehānisms. Iespējams, atradīsim veidu, kā ātrāk piešķirt nepieciešamos līdzekļus.
– Sabiedrībā, sociālos portālos un arī “LA” lasītāju atsauksmēs jūtama zināma neizpratne, kādēļ joprojām nav aizturēto. Tostarp pastāv bažas, ka, atrodoties uz brīvām kājām, aizdomās turētie varētu sagrozīt dokumentāciju, tādējādi apgrūtinot izmeklēšanu.
– Izmeklētāji informēja, ka viņu rīcībā ir gan pilna projekta dokumentācija, gan nepieciešamie paraugi. Par konkrētām procesuālajām darbībām, aizturēšanām arī lemj procesa virzītājs. Varam saprast, ka sabiedrībā ir liels sašutums un spiediens uz to, ka visi jāarestē un ātri. Bet vēlreiz uzsveru, ka visam ir jānotiek juridiski korekti, jo pēc tam tas būs jāaizstāv tiesā.
– Kad šī lieta varētu nonākt līdz tiesai?
– Protams, ka šai izmeklēšanai jānotiek maksimāli īsā laikā. Tam ir piesaistīts liels resurss – vairāk nekā 40 izmeklētāju. Tomēr jau tagad skaidrs, ka izmeklēšana ilgs vairākus mēnešus un pamatā tas saistīts ar ekspertīžu veikšanu. Šīs fiziskās pārbaudes tomēr prasa zināmu laiku.
– Izmeklētāji un pēc tam tiesa skaidros, kuram par šo nelaimi iestāsies kriminālatbildība. Bet vai kādam nevajadzētu uzņemties arī politisko atbildību?
– Es uzskatu, ka valdības politiskā atbildība šajā situācijā ir, pirmkārt, veikt visu nepieciešamo, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva izmeklēšana, lai vainīgās personas tiktu identificētas un stātos tiesas priekšā. Otrkārt – nodrošināt, lai šāda veida traģēdijas nākotnē vairs neatkārtotos. Un treškārt – sniegt cietušajiem palīdzību – gan medicīnisko, gan sociālo, tostarp ieskaitot arī rehabilitāciju un psihologu pakalpojumus.
– Valsts prezidents Andris Bērziņš ir skarbi izteicies, ka Zolitūdes traģēdija liecina par politisko bezatbildību. Vai jūs arī pēc notikušā esat konstatējis kādas sistēmiskas nepilnības valsts vai pašvaldību pārvaldē?
– Pie šī jautājuma pašlaik strādā Ekonomikas ministrija, sistēmiski izvērtējot, kādā veidā veikts būvniecības regulējums, un nepieciešamības gadījumā arī piedāvās priekšlikumus sistēmas sakārtošanai. Šīs abas lietas ir jānodala – sistēmiskā izvērtēšana nevarētu būt par iemeslu, lai izvairītos no atbildības konkrētajā lietā. Ir konkrēti būvnormatīvi, konkrētas institūcijas, kas atbildīgas par būvuzraudzību, konkrēti – pašvaldību būvvaldes. Un kriminālprocesā tiks vērtēta šo institūciju atbildība esošās normatīvās bāzes ietvaros. Savukārt, ja sistēmiskās izvērtēšanas rezultātā tiks secināts, ka normatīvajā bāzē kaut kas ir jāmaina, tad tas tiks darīts.
– Vai jums nešķiet, ka cīņa pret birokrātiju un administratīvo slogu būvniecības nozarē novedusi pie iebraukšanas otrā grāvī – pārliekas liberalizācijas un kontroles trūkuma, kas jau robežojas ar visatļautību?
– Uzskatu, ka jākoncentrējas uz faktisko, fizisko objektu kontroli, būvkonstrukciju noturības pārbaudi. Ja tam apkārt ir liela birokrātija, tad tas diemžēl bieži vien noved nevis pie lielākas kārtības, bet lielākas korupcijas. Nenoliegsim, ka arī tāda problēma pastāv. Nedomāju, ka Latvijas gadījumā varam runāt par pārlieku liberalizāciju. Pēc “Doing business” indeksa sadaļā par būvniecības birokrātiju, pērn mēs bijām otrajā simtā pasaulē, šogad 79. vietā, būtiski atpaliekot no citām Eiropas valstīm. Nedomāju, ka atbilde būtu palielināt birokrātiju. Drīzāk nepieciešams precīzāk sakārtot sistēmu un skaidrāk noteikt, kā tiek veikta objektu stāvokļa kontrole.
– Izskan arī pārmetumi par to, ka valdība 2009. gadā izlēma likvidēt Valsts būvinspekciju. Vai šodienas acīm tas joprojām šķiet pareizs lēmums?
– Valsts būvinspekcija tāpat nebija tā institūcija, kas veica objektu fiziskās pārbaudes. To darīja pašvaldību būvvaldes. Toreiz tika secināts, ka lielā mērā notiek funkciju dublēšanās un atbildības izšķaidīšana. Pašreiz vismaz ir skaidrs, kura institūcija ir atbildīga par būvniecības procesa uzraudzīšanu, un tā ir pašvaldības būvvalde.
– Vai, izvērtējot Zolitūdes notikumus, ir jau veikti secinājumi par to, kādi konkrēti grozījumi nepieciešami Būvniecības likumā vai citos likumos, lai nākotnē šādas traģēdijas neatkārtotos?
– Izvērtēšanas process pašreiz sākas. Šodien Ekonomikas ministrijā notika ierēdņu un ekspertu tikšanās saistībā ar būvniecības regulējumu. Tagad jāsagaida ministrijas secinājumi un priekšlikumi. Bet, kā jau es teicu, ja tiks konstatēta nepieciešamība pēc normatīvo aktu grozījumiem, tie tiks veikti.
