Valdība atbalsta veselības nodokļa ieviešanu, nodalot to no IIN 0
Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ieviest veselības nodokli, to nodalot no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, tomēr valdība noteica, ka iezīmētajai daļai jābūt mazākai par 3,65%, kā to sākotnēji vēlējās VM.
Izskatot VM izstrādāto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, risinājums sasaistīt veselības aprūpi ar IIN atzīts par labāko risinājumu. Tas, visdrīzāk, tiks realizēts jau 2014.gadā – sākotnēji gan pilotprojekta veidā.
Diskutējot par jautājumu valdības sēdē, Finanšu ministrija (FM) joprojām uzturēja spēkā iebildumus par veselības aprūpes pieejamības sasaisti ar nodokļu nomaksu, jo neredz, kā tas atspoguļotos budžeta pieaugumā.
Savukārt Veselības ministre Ingrīda Circene (V) pauda, ka koncepcija nerunā par budžetu, bet gan par sistēmas sakārtošanu ilgtermiņā. Viņa nepiekrita idejai, ka nav jāiezīmē konkrēta nodokļa daļa, kas atbildētu par veselības aprūpi, jo tādā gadījumā rastos jautājums, kāpēc cilvēkiem kaut kas ir jāmaksā, ja nav nevienas nodokļa daļas, kas atbild par veselības aprūpi. “Vairākās valstīs ir iezīmēta konkrēta daļa par veselības aprūpi, tā nav mūsu iegriba, bet gan juristu slēdziens,” uzsvēra ministre.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība neatbalstīja ideju par sasaisti ar IIN, atbalstot ideju par sasaisti ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai cilvēkiem ar mazākām algām nepalielinās nodokļu slogs. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egīls Baldzēns uzsvēra, ka svarīgi ir nepalielināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, un tam piekrita arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).
Pirms valdības sēdes pārliecinošu atbalstu VM iecerei sasaitīt veselības aprūpes saņemšanu ar IIN pauda vairākas sabiedriskās organizācijas. Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš pieļāva, ka pensionāru saime varētu būt visieinteresētākā iedzīvotāju kategorija, lai koncepcija tiktu īstenota, jo valsts apdrošinās pensionārus. “Pensionāru materiālais stāvoklis ļoti būtiski ir pasliktinājies un faktiski jautājumiem, kas ir saistīti ar veselības nodrošināšanu pensionāru rīcībā šobrīd, absolūtai lielākajai daļai, līdzekļu nav,” viņš teica.
Arī Latvijas Ārstu biedrība, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācija un Latvijas Kardiologu biedrība pauda atbalstu VM iecerei. “Tās ir speciālas rūpes par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā. Pretējā gadījumā, ja mēs turpinām to sistēmu, kas ir pašreiz, mēs faktiski sildām citu valstu ekonomikas,” pauda Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis, uzsverot, ka, ja cilvēki dzīvo un strādā, un maksā nodokļus citās valstīs, bet brauc ārstēties uz Latviju, tad Latvijas iedzīvotājiem ir mazāka pieejamība veselības aprūpei.
VM sola, ka, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu, kopējais nodokļu slogs nepalielināsies. Apdrošināšanas iemaksas tiks novirzītas tieši veselības aprūpes budžetā, un tās tiks veiktas trīs veidos – iemaksu maksās darbinieks un darba devējs, valsts pati veiks iemaksas jeb apdrošinās noteiktas personu grupas, vai arī nodokļu nemaksātājs, kurš vēlēsies iekļauties sistēmā, pats veiks iemaksas 240 latu apmērā gadā.
Valsts apdrošinās kopumā 20 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl 11 cilvēku grupas.
Tikmēr neatliekamās medicīniskās palīdzības minimums tiks nodrošināts ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta. Neatliekamās palīdzības minimums iekļaus neatliekamo medicīnisko palīdzību, veselības aprūpi konkrētām diagnozēm, piemēram, grūtniecēm, pacientiem ar tuberkulozi, cukura diabētu, noteiktām infekciju, psihiskām, onkoloģiskām saslimšanām un citām diagnozēm.
VM sola, ka ieguvumi no jaunās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas būs šādi – taisnīgums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, jo nodokļu maksātāji saņems vairāk, lielāki budžeta ieņēmumi un lielāks veselības aprūpes budžets, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanās – mazākas rindas, mazāki pacientu līdzmaksājumi, lielākas algas mediķiem -, kā arī sakārtota nodokļu sistēma un mazināta ēnu ekonomika.
Ar šodienas valdības rīkojumu VM ir noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, kurai četru mēnešu laikā ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā nepieciešamo normatīvo aktu projekti.
Savukārt FM dots uzdevums noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, ienākumus, no kuriem ir aprēķināmas valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat FM jānosaka kompensējošie pasākumi, lai pasargātu no nodokļa sloga pieauguma iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. FM par minētajiem rādītājiem būs jāiesniedz informatīvais ziņojums Ministru kabinetam.
Pēc VM izstrādāto normatīvo aktu apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrijai (FM), Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) sešu mēnešu laikā būs jānodrošina, ka koncepcijas īstenošanai nepieciešamie dati tiek nodoti VM padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam (NVD).
Arī Latvijas augstskolām ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā būs jāsniedz NVD nepieciešamie dati. Augstskolas iesniegs informāciju par personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī deviņus mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas. Augstskolām tas būs jādara līdz 2015.gadam, bet pēc tam par šo datu iesniegšanu atbildēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Vienlaikus visām iesaistītajām ministrijām – VM, FM, LM, TM, IeM un IZM – uzdots koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu iekļaut jaunajās politikas iniciatīvās 2014.gadam un turpmākajiem gadiem.
Lai minētās ministrijas varētu īstenot sagatavošanās darbus un 2013.gadā koncepcijā plānoto, paredzēts, ka VM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
